taisnot

tàisnuôt, gerade machen St.; rechtfertigen Spr.: viņi dažreiz ir vairāk taisnuoti nekâ rakstu mācītāji Janš. Bandavā II, 185. Refl. -tiês, sich rechtfertigen: vai vēl taisnuosities? LP. V, 22. "es jau nesaku", taisnuojās viņa MWM. X, 594. Subst. tàisnuôšana, das Rechtfertigen, die Rechtfertigung; tàisnuôšanâs, das Sichrechtfertigen.

Avots: ME IV, 125


taisnot

tàisnuôt: auch (mit ài 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84.

Avots: EH II, 665