Paplašinātā meklēšana

teiksma,

1) = teika 2 U.: viss pārvēršas kâ teiksmā, kâ pasakā Aps. II, 30. tā mana teiksma, mana pasaciņa Vēr. I1, 50. pēc ļaužu teiksmām LP. VII, 1034. tā ir tāda ve̦cu ļaužu teĩksma, - cik tur patiesības, nevar zināt Janš. Dzimtene ² I, 135. šī teiksma laikam tādēļ izcē̦lusies . . . Pas. I, 404 (aus Ascheraden). nuo viņas tumšās teiksmas, kuo tuoreiz stāstījāt MWM. VI1I, 167;

2) etwas Empfehlenswertes (eine empfehlenswerte Arbeit u. dergl.):
nu tur nav ne˙kāda liela teĩksma! Nötk.

Avots: ME IV, 156

teiksmaîns, märchenhaft, sagenhaft: teiksmainas ūdens meitas Zeltm. ruomiešu teiksmainais ķēniņš Pūrs I, 112. sakrājis . . . teikas un nuostāstus par pūķi un izteicis . . . savas duomas par šuo latviešu teiksmainuo būti Etn. II, 92, teiksmainas, nuoslē̦pumainas ē̦nas Vēr. I, 1027, pie teiksmaiņām vietām LP. VII, 1234, nuo dziļa klusuma viss parks kâ teiksmains tilpa MWM. VIII, I75. teiksmainas ziņas Konv. ² 1438.

Avots: ME IV, 156

nuõstâsts, die Erzählung, Überlieferung: se̦kuošu nuostāstu stāstīja ve̦cs zaldāts LP. VII, 33. teiksmaiņi nuostāsti, sagenhafte Überlieferungen Vēr. II, 240.

Avots: ME II, 858

I rũķis,

1): auch Salgaln, Treiden; sērdienīte darba rūķe BW. 4564;

2): tur mē̦dz būt arī kāda rūķīte vai cita kāda teiksmaina būtne Janš. Dzimtene V, 328; ‡

5) "?": meitas mani kleinu sauca, rūķīt[i] (Var.: ruķīt[i]) manu kumeliņu BW. 11308 var.

Avots: EH II, 388

sārtpuķe, eine rote Blume: ruozīt, sārtpuķīt! Rainis. teiksmainām sārtpuķēm Veselis Tīrumu ļaudis.; fig., auf ein Mädchen übertragen : zeltenītes sārtpuķītes B. Vēstn.

Avots: ME III, 807

I tìlpt C. (li. til˜pti "Raum worin haben"), tìlpt ² Kl., Prl., til˜pt ² Lin., Nigr., Praes. te̦lpu (U.) od. tilpstu (Nigr., Prl.), Praet. tilpu,

1) eingehn, Raum haben U.: tas nete̦lp vis maisā L. zaruojs mans vainadziņš, nete̦lp (Var.: nete̦lpst) tautu klētiņā BW. 24250, 5 var. ne tā (= guovs) stallī tilpa (Var.: ne tai... stallī rāmes) 29179, 1. kas netilpa pūriņā, svied pār kārti klētiņā! 7152 var, ku[r]t tāds lēven[i]s tilps (wo soll eine so grosse Menge Platz finden)! Alksnis-Zundulis. cik nu vien tilpst priekšautā A. Upītis Dzim. 18. es tur (=ve̦zumā) negribu tilpt Janš. Bandavā I, 135;

2) reichen, zureichen
U.: tas nēte̦lp, das reicht nicht (kann von einem Gefüss [?] und von einer Schnur gesagt werden) U. gana te̦lp, es ist noch freier Platz da Fürecker n. A. v. J. 1899, S. 333;

3) "ausharren"
Warkl.: ilgi taču viņš pie Lates nevarēja tilpt Jauns. M. dz. 17;

4) "?": bet as[a]ras le̦dū tilpst Līguotnis 56. nuo dzila klusuma viss parks kâ teiksmains tilpa MWM. VIII, 175. - Subst. tìlpums, der Raum, der Rauminhalt:
ceļuojums caur pasaules tilpumu A. v. J. 1898, S. 406. zvaigžņu tilpums MWM. IX, 288. ūdens tvaikiem pildītuo tilpumu Konv. ² 2018. kuģim ir 5000 tonnu ūdens tilpuma B. Vēstn. In den Bedd. 1-2 (und 3?) nebst talpa und te̦lpa(s) woht zu ai. talpa-ḥ "Lager, Bett, Ruhesitz" (zur Bed. vgl. le. vieta) und ir. tallaim "finde Raum", s. Fick BB. VII, 94, Persson Beitr. 310 f., Trautmann Wrtb. 317. R. толпá "Haufen, Menge" könnte hierher gehciren (vgl. Miklosich Etym. Wrtb. 349), wenn es (eigentlich: Gedränge; vgl. klr. потолп "Gedränge") eine postverbale Bildung wäre, vgl. klr. втолпитися "sich hineindrängen" (< sich Platz worin schaffen?).

Avots: ME IV, 189