Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'teitan' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'teitan' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

šitāteitanās

‡ šitâ˙teîtanâs 2 Lemb., Morizberg, šitâ˙teĩtanas (Adv.) Roop n. FBR. XV, 157, Zögenhof, = šitâ.

Avots: EH II, 627

štāteitan

‡ štâ˙teîtan 2 Zögenhof, soweit: ūdens man sniedzās š.

Avots: EH II, 656

šteitanas

‡ šteĩtanas Roop n. FBR. XV, 157, = šteîtan.

Avots: EH II, 656

teitan

teîtan (unter teît): auch Linden in Kurl.

Avots: EH II, 674

teitanās

teîtanās 2 (unter teît): auch Salis, Wilkenhof, (mit èi) Blieden, (mit eĩ) Roop.

Avots: EH II, 674

Šķirkļa skaidrojumā (4)

krāsmata

krâsmata, krâsnmata Stari III, 17, krāsmats U., krâšmata, krâsme̦ta, [li. krósmeta "куча, груда"] Drosth., [krâsmete Serbigal],

1) ein grosser Haufe von Steinen, der nach dem Volksglauben vom Teufel herrührt, der Steinwurf:
akmeņus ve̦lns sanesis, tamdēļ ka gribējis Gaujai tiltu pārtaisīt. akmeņus ve̦lns nesis kažuoka stūrī; bet kažuoks pārplīsis un akmeņi teitan izbiruši. nu ve̦lns... atsteidizes uz krāsmatu atpakaļ (kur akmeņi izbiruši) LP. V, 387. pār šuo upīti stiepjas krāsmatas jeb akmeņu strēķis VII, 1310;

2) die Trümmer eines verfallenen Gebäudes, namentlich die Trümmer eines Ofens, die nach einem Feuerschden übrig geblieben sind:
krāsmata - bijušas krāsns vieta Lös. n. Etn. IV, 97. kad nu (nams) bijis buojā aizgājis, tad nuo nama krāsmatas (drupām) ne˙viens nedrīkstējis ne pat zālītes nuoplūkt LP. VII, 327. Zu krāsns und mest.

Avots: ME II, 267, 268

šeitan

šeitan Glück, U., (mit eî 2 ) Bauske, Dond., Kand., Salis, Selg., Wandsen, šeitanâs Tadaiken, šeite̦n C., = šeit; vgl. teitan.

Avots: ME IV, 14

sērulis

sē̦rulis (f. -le), der Traurige, Bekümmerte: sirsniņ mana, sē̦rulīte (Var.: grūtpūtīte, gauduliņa), kuo tik dikti sē̦ruojies? BW. 17725 var. es sē̦rul[i]s nācu teitan, nu eju dziedādams L. Bērziņš Ceļi un te̦ki 18.

Avots: ME III, 832

teit

teît Warkl., teît 2 Salis, teîtan C., teîtan 2 Dond., Salis, Suhrs, tèitan 2 Bers., Prl., Sessw., Warkl., teĩtan Ruj., teitan Manz. Post. I, 8, Glück, U., teîtãn Wolmarshof, teîtân 2 Dunika, teitān Kl.-Gramsden, teîten Golg., Schwanb., teîte̦n 2 Stenden, teîtanâs 2 Pabbasch, teîtânâs 2 Dunika, Adv., hier: bruņenieks ir laivā teit A. XX, 744. teit parādās asprātīgā izgudruotāja prāts A. v. J. 1899, S. 291. paliec teitan! Glück I. Sam. 1, 23. tava piemiņa paliks teitan Kra. Vīt. 112. teitan atbraukušu LP. VII, 450. Vgl. tei und šeit(an), sowie (über -an) Persson IF. II, 232 f. und (anders) Le. Gr. 3401.

Avots: ME IV, 157