teit

teît Warkl., teît ² Salis, teîtan C., teîtan ² Dond., Salis, Suhrs, tèitan ² Bers., Prl., Sessw., Warkl., teĩtan Ruj., teitan Manz. Post. I, 8, Glück, U., teîtãn Wolmarshof, teîtân ² Dunika, teitān Kl.-Gramsden, teîten Golg., Schwanb., teîte̦n ² Stenden, teîtanâs ² Pabbasch, teîtânâs ² Dunika, Adv., hier: bruņenieks ir laivā teit A. XX, 744. teit parādās asprātīgā izgudruotāja prāts A. v. J. 1899, S. 291. paliec teitan! Glück I. Sam. 1, 23. tava piemiņa paliks teitan Kra. Vīt. 112. teitan atbraukušu LP. VII, 450. Vgl. tei und šeit(an), sowie (über -an) Persson IF. II, 232 f. und (anders) Le. Gr. 3401.

Avots: ME IV, 157