Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'teku' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'teku' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

gultekus

gulte̦kus ,* Adv., horizontal A. XX, 384, 443.

Avots: ME I, 679

pustekulis

‡ puste̦kulis Siuxt, ein Schafsbock mit éiner Hode (?).

Avots: EH II, 334

savteku

savte̦ku, Adv., einzeln, (jeder) für sich: klusie klajumi, kuruos izklīdām savte̦ku Ezeriņš Leijerk. I, 115.

Avots: ME III, 793

teku

te̦ku, Interj. zur Bezeichnung des Laufens, Trabens: te̦ku, te̦ku, kumeliņ, gar kapsē̦tu zvaigādams! BW. 27641.

Avots: ME IV, 159

tekulēns

‡ te̦kulẽ̦ns Siuxt, ein noch kleiner Schafsbock.

Avots: EH II, 674

tekulis

te̦kulis: t. (ein Unstäter) un bēglis būsi tu virs zemes I Mos. 4, 12. tas jau vēl nav ne˙kāds skrējẽjs, tas tik tāds t. (von einem kleinen Ferkel) A.-Ottenhof (wo überhaupt jedes kleine Tier t. genannt werden kann). t. suns Bērzgale, ein Hund, der bekannten Menschen nachläuft; ein kleines Lamm od. ein etwa 2 Jahre altes Kind Seyershof; ein Schafsbock Frauenb., Iw., Siuxt. zemes te̦kuļi RKr. VII, Rätsel № 386.

Avots: EH II, 674

tekulis

te̦kulis, wer läuft; ein Herumläufer U., ein Flüchtling U., Spr., Brasche; = te̦kātnis U., Spr., N.-Schwanb.; der Schafsbock U., Brasche, Dr., Neuenb., Saikava, Leithammel U., Gold. n. Etn. 1, 106; der Eber; der Fuss (scherzweise) U.: zaķīšam ir vieglas kājas, tas pa˙priekšu te̦kulīt[i]s BW. 2686, 2. te̦kulis un bē̦gulis kâ Kains Stari II, 348. padarīdama mani par te̦kuli un bē̦guli virs zemes Kaudz. M. 9. zemes te̦kulis, ein Landstreicher U. bē̦rns nav liels, ir tik tāds te̦kulītis N.-Schwanb. liela galva, platas acis kâ tam meža te̦kuļam BW. 21379. pižulīti tecināja te̦kulīša radziņā VL. aus Hasenpot. te̦kulīti mitināt BW. 35408 var.

Avots: ME IV, 159

tekuļot

te̦kuļuôt: drusku mazāk žūpuot, drusku mazāk t. apkārt Blaum. Raksti IV 5 (1937), 212.

Avots: EH II, 674

tekuļot

te̦kuļuôt, = te̦kalât: tam te̦kuļuojis mazs sunītis līdz Etn. III, 92; LP. VII, 540.

Avots: ME IV, 159

tekums

te̦kums, = tecẽjums: suņu te̦kums St., ein Stück Weges, soweit Hunde zu laufen pflegen. smilts te̦kums, graudu te̦kums Anzen. viņam labs valuodas te̦kums (viņš labi runā) Laud. valuodas te̦kumā Rozālija pieminēja mācītāju Kaln. Ozolk. m. 39. pazīst kunga braucumiņu, dze̦lza ratu te̦kumiņu (Var.: tecējumu) BW. 13481 var. sudrabs te̦k te̦kumā 31012, 6. Zu tekt; wie verhält sich dazu formell li. tekùmas "das Laufen"?

Avots: ME IV, 159