Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tenkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tenkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
iztenkt
stenkties
stenkties, streben Lng., Für. I: dieva prātam nebūs mums pretin stenkties Für. I. Wohl phonetische Schreibung für *stengties (li. sténgtis "sich widersetzen"); zu ste̦ngrs.
Avots: ME IV, 1062
Avots: ME IV, 1062
tenkt
tenkt
II tenkt, aushalten, ausführen Lng., Für. I. Auf li. tenkù (= le. tieku) "reiche hin" beruhend ?
Avots: ME IV, 164
Avots: ME IV, 164
Šķirkļa skaidrojumā (4)
patencināt
pateñcinât,
1) intr., danken:
nu ķēniņa meita gribē̦tu glābējam patencināt LP. V, 44. lielmāte patencināja sirsnīgi par vēsti VII, 87; von einem *patenktiês (?): man jāpate̦ncas (?) jums par cē̦luo darbu MWM. VIII, 809;
[2) "?": kad nebija jaunas meitas, (puiši) patencina ulītei BW. 35400.]
Avots: ME III, 120
1) intr., danken:
nu ķēniņa meita gribē̦tu glābējam patencināt LP. V, 44. lielmāte patencināja sirsnīgi par vēsti VII, 87; von einem *patenktiês (?): man jāpate̦ncas (?) jums par cē̦luo darbu MWM. VIII, 809;
[2) "?": kad nebija jaunas meitas, (puiši) patencina ulītei BW. 35400.]
Avots: ME III, 120
tencināt
teñcinât Autz, Dond., Gr.-Essern, Frauenb., Iw., Lin., Rutzau, danken Autz und Dobl. n. U., Frauenb. (mit dem Dativ gebr.), kuronisch n. Manz. Phraseol., Dunika, N.-Bartau (mit en), Popen; loben Autz und Dobl. n. U., Frauenb. (mit dem Akkusat. gebraucht): "paldies, paldies", viņš . . . tencināja MWM. X, 91. tencināt par pusdienu Dond. tencinu par pātariem! Dunika. pārnāk kungs, ē̦d tencinādams LP. V, 174, turuot tuo par lielu guodu, par kuo ļuoti tencinuot Vēr. I, 902. pats nezinu, kâ man jums tencināt būs Lapsa-Kūm. 140. ja tu labi audzināsi, visu mūžu tencināšu BW.11575. tad jūs tencinājiet tuo tam (dankt ihm dafür)! Dünsb. Par. 69. tas tencināja dievam LP. VI, 26, tencināt (dankt, Iobt?) dievu, ka sargs nav manījis! Vēr. II, 1450. es dabūju labu vīru, es dieviņu tencināju (dankte, lobte?) BW. 22903. nu atnācu, nu redzēju tencinātus (gerühmte, gepriesene) tē̦va dē̦lus (tencinātas mātes meitas 33406) 9335, 13; = tincinât, ausforschen, verhören U. (urspr. wohl: sagen lassen). Wohl kuronisch, mit einer älter Bed. (vgl. teikt) "sagen", die noch in tenkt I und te̦nka(s) vorliegt. Wenn die Bed. "sagen" etwa auf eine Bed. "meinen" zurückgeht, so liegt neben diesem tenk- ein ide. teng- in lat. tongēre "nosse", got. ƥаgkjan "denken", ƥugkjan "dünken", ƥagks "Dank" u. a. wie neben li. téikti "sagen" ein gleichbed, téigti (bei Būga KSn. I, 102).
Kļūdu labojums:
älter Bed. = älteren Bed.
Avots: ME IV, 163
Kļūdu labojums:
älter Bed. = älteren Bed.
Avots: ME IV, 163
tenka
te̦nka,
1) te̦nka U., Nigr., Popen, (mit e̦ñ) Dond., Dunika, Frauenb., Plur. te̦nkas Naud., (mit e̦ñ) Iw., Līn., Geschwätz, Unsinn
U.: bābu te̦nkas Vēr. II, 652. kas nu te̦nkām ticēs! neprātnieki, kas ļaužu tukšām te̦nkām tic Krilova pas. 30. tā tāda te̦nka vien būs! Dond., Frauenb. viņš garas te̦nkas stāsta Dond. pilnīgi nedibinātas ir tās te̦nkas Vēr. I, 1284. kas viņam daļas gar tādām te̦nkām? LP. VI, 568. - te̦nku dziesmas "Volkslieder, welche den Kindern vorgesagt werden" B. Vēstn. -te̦nku puolis, ein Schwätzer;
2) comm., ein Schwätzer, Hasenfuss, Haselierer
U., Naud., Nigr.: kruodzenieks liels te̦nka Nigr. duomā, ka tev ticēs? kas tad tevi nepazīst, kāds tu te̦nka esi! Naud. Zu tenkt 1.
Avots: ME IV, 164
1) te̦nka U., Nigr., Popen, (mit e̦ñ) Dond., Dunika, Frauenb., Plur. te̦nkas Naud., (mit e̦ñ) Iw., Līn., Geschwätz, Unsinn
U.: bābu te̦nkas Vēr. II, 652. kas nu te̦nkām ticēs! neprātnieki, kas ļaužu tukšām te̦nkām tic Krilova pas. 30. tā tāda te̦nka vien būs! Dond., Frauenb. viņš garas te̦nkas stāsta Dond. pilnīgi nedibinātas ir tās te̦nkas Vēr. I, 1284. kas viņam daļas gar tādām te̦nkām? LP. VI, 568. - te̦nku dziesmas "Volkslieder, welche den Kindern vorgesagt werden" B. Vēstn. -te̦nku puolis, ein Schwätzer;
2) comm., ein Schwätzer, Hasenfuss, Haselierer
U., Naud., Nigr.: kruodzenieks liels te̦nka Nigr. duomā, ka tev ticēs? kas tad tevi nepazīst, kāds tu te̦nka esi! Naud. Zu tenkt 1.
Avots: ME IV, 164
tincināt
tiñcinât Arrasch, Bauske, C., Jürg., Orellen, PS., Salisb., Stenden, Wolmarshof, (mit ìn 2 ) Adsel, Bers., Gr.-Buschh., Ogershof, "viel Worte machen mit Reden, Fragen, Danken" tahmisch n. L.; ausforschen Mag. IV, 2, 151, scharf nachfragen, verhören, mit eindringenden Reden quälen U.: ārsts pratināja un tincināja visus iedzīvuotājus Ezertetis. Zu tenkt I, tencinât, te̦nka; eigentlich: reden machen. Vgl. tīcinât.
Avots: ME IV, 192
Avots: ME IV, 192