Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tepat' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tepat' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

štepatēm

šte˙pat(ẽm) Orellen, = te˙pat.

Avots: EH II, 656


štetepat

štete˙pat Allendorf, = te˙pat.

Avots: EH II, 656


tepat

te˙pat: t. (beinahe) divi vasaras Saikava.

Avots: EH II, 676


tepat

te˙pat, te˙patās Adiamünde, Iw., Salis, Zabeln, Pas. V, 425 (aus Smilt.), tepat()nās Segewold, te˙patēm Pas. III, 464 (aus Serbigal), te˙patēs, te˙patim Allend., hier selbst: kur mēs muižu taisīsim? te˙pat (Var.: še˙pat) muiža upmalē BW. 31410. viņš te˙patēs bij Vīt. 10.

Avots: ME IV, 165


tepatam

te˙patam Sessau, = te˙pat.

Avots: EH II, 676


tepatās

te˙patās (unter te˙pat): auch Behnen, Kürbis, Lesten.

Avots: EH II, 676


tepatietis

te˙patietis, ein Hiesiger, hier selbst Wohnender (gehört in Pernigel).

Avots: ME IV, 165

Šķirkļa skaidrojumā (5)

aizvairāk

àizvaĩrâk, zu viel (Fockenhof): tepat vēl aizvairāk Up.

Avots: ME I, 58


aplikt

aplikt, ‡

3) a. mieru, authdren etw. zu tun
Oknist;

4) únterlegen, únterstellen:
apliksam viņ[u]s tepat apš... ahmiņ[u] Pas. III, 368 (aus Dond.).

Avots: EH I, 98


pasirot

pasiŗuôt, pasiruôt, [pasir̃t Nigr.], intr., ein wenig umherstreifen, betteln: kas man kaiš tepat pasiruot? Plūd. [labu gabalu pa mežu pasīrām (=paklejuojām) Nigr.]

Avots: ME III, 98


pavārte

II pavārte (li. pavartė˜), BW. 13380, 31309 ein Lok. pavārtā, BW. 28322 var. auch - pavārtuos, die Gegend unter und an der Pforte U., Bers., Drosth.; lauks, nuorā tūliņ aiz vārtiem Katzd. (pavãrte); "kaimiņa ruobeža, kas tuvu pieiet klāt pie mājām" Selb.; "zemes gabals luopu gatuves galā" Frauenburg: stumdīs un grūstīs kâ bē̦rnu pa svešām pavārtēm Asp. Saulgriezīte 47. pavārte pildās ļaudīm Janš. B. 204. tik tuvu, tâ sakuot mūsu pavārtē Janš. B. 201. dzeni bucīšus tepat pavārtītē! LP. IV, 42. tepat pavārtē pagruozīšu BW. 28843, 3 var.

Avots: ME III, 134


priedulājs

priẽdulãjs PS., C., Arrasch, Bauske, Wandsen, Bers., U., N.-Schwanb., priẽdula C., prieduls Manz., priedulis L., priẽdũla N.-Peb., priedule, priedulene U., prieduols, prieduola, prieduoksne U., prieduoksnis Kronw., ein kleiner Kieferwald, das Kiefergehege: kas tā tāda dziedātāja aiz lielā priedulāja (Var.: priedaliņa)? BW. 515, 5 var. kuo tie mūsu suņi rēja, pa priedulu staigadami? 23509, 2 var. šķitu biezu priedulāju (Var.: priežu mežu), maliņā stāvē̦dama 21478. balta, balta meita te̦k caar zaļao priedalāju 29614. priedulājs" kuŗa zeme krietni izrakņāta LP. VII, 957. kaš tur spīd, kas tur viz caur zaļuo priedulāju (Var.: priedulīti; prieduliņu SDP. III, 27)? BW. 1286, 1. kas kait maņ negulēt prieduliņa kalniņā? vēji pūta, sili kauca, priežu gali ste̦bulēja 27560 var. es neietu pa siliņu, ne pa sīku prieduliņu: siliņš manas kājas dūra, priedes rāva vainadziņu 29268, 1. balss jau atskan tepat aiz prieduolas Dz. Vēstn. prieduola klēts, eine klēts aus Fichtenholz: sit, tautieti, uoša vadzi prieduoliņa klētītē (Var.: savā priežu klētiņā)1 BW. 24618, 11 var. mūc, māsiņa, prieduola (Var.: dzīparu) klētē! 33585. In Jürg. priẽdulãjs "ein junger Kieferwald" neben priẽdājs "ein alter (und grösserer) Kieferwald".

Avots: ME III, 392