Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'terāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'terāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
terāt
‡ te̦rât Ruhtern, (Strömlinge) aus dem Netz herauslesen: sievas terā reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8. Vgl. tarât.
Avots: EH II, 676
Avots: EH II, 676
veterāt
Šķirkļa skaidrojumā (7)
luba
luba (li. lubà "Deckenbrett", [apr. lubbo "Brett"]),
1) Linden- od. Tannenrinde; [die Planzendecke des
Me̦lle̦ze̦rs in Grenči];
2) die lange Dachschindel
[Dond.], U., [s. auch Bielenstein Holzb. 341];
3) das Brett
Lasd., namentl. ein Ablegebrett an der Wand, Regal BW. 12926, 5: liek uz lubu (Var.: plauktu), krīt zemē BW. I3011; [s. auch Bielenstein Holzb. 361 und 559];
4) der Sehund:
lubu literātūra, prece, Sehundliteratur, Schundware. lubu Juris, ein Schimpfwort. [Zu slav. lubs "Borke, Bast" (und wohl auch lъbъ "Schädel"), la. liber "Bast", an. laupr "Korb" u. a. (vgl. auch le. luobt), s. Berneker Wrtb. I, 741 u. 749 Walde Wrtb.2 425, Wood AJPh. XXIII, 201, Fick Wrtb. III4, 376 f., Feist got. Wrtb.2 243 u. 253.]
Avots: ME II, 509
1) Linden- od. Tannenrinde; [die Planzendecke des
Me̦lle̦ze̦rs in Grenči];
2) die lange Dachschindel
[Dond.], U., [s. auch Bielenstein Holzb. 341];
3) das Brett
Lasd., namentl. ein Ablegebrett an der Wand, Regal BW. 12926, 5: liek uz lubu (Var.: plauktu), krīt zemē BW. I3011; [s. auch Bielenstein Holzb. 361 und 559];
4) der Sehund:
lubu literātūra, prece, Sehundliteratur, Schundware. lubu Juris, ein Schimpfwort. [Zu slav. lubs "Borke, Bast" (und wohl auch lъbъ "Schädel"), la. liber "Bast", an. laupr "Korb" u. a. (vgl. auch le. luobt), s. Berneker Wrtb. I, 741 u. 749 Walde Wrtb.2 425, Wood AJPh. XXIII, 201, Fick Wrtb. III4, 376 f., Feist got. Wrtb.2 243 u. 253.]
Avots: ME II, 509
pārkuplot
pãrkupluôt, tr., überwuchern: mūsu literātūru pārkupluojušas tukšas ne zāles Janš.
Avots: ME III, 162
Avots: ME III, 162
seklība
seklība, die Seichtheit, Flachheit (des Wassers U.): drāmas nuorādīja uz franču drāmatiskās literātūras seklību A. v. J. 1898, 7, 70.
Avots: ME III, 814
Avots: ME III, 814
trūcīgs
trũcîgs,
1) mangelhaft:
apgaismuošana bija ļuoti trūcīga BW. I, S. 176. literātūra diezgan trūcīga Konv. 2 514. ar gluži trūcīgām skuolas zināšanām Ar.;
2) ärmlich, arm:
trūcīguo apgādināšanai Konv. 2 161. tā dzīvuoja diezgan trūcīgi Etn. II, 171;
3) scheu
U.; wachsam, aufmerksam Vīt.: trūcīgs zirgs Lös. n. Etn, III, 146.
Avots: ME IV, 250
1) mangelhaft:
apgaismuošana bija ļuoti trūcīga BW. I, S. 176. literātūra diezgan trūcīga Konv. 2 514. ar gluži trūcīgām skuolas zināšanām Ar.;
2) ärmlich, arm:
trūcīguo apgādināšanai Konv. 2 161. tā dzīvuoja diezgan trūcīgi Etn. II, 171;
3) scheu
U.; wachsam, aufmerksam Vīt.: trūcīgs zirgs Lös. n. Etn, III, 146.
Avots: ME IV, 250
uztiept
uztiept: grib man u. nepatiesību Talsen. atrada ... nelegāluo literātūru, par kuŗas glabātāju uztiepa Dabaru Austriņš Raksti V, 153. Refl. -tiês,
1): juo vairāk zaldāts liedzas, juo naigākt žīds uztiepjas Pas. VIII, 344.
Avots: EH II, 737
1): juo vairāk zaldāts liedzas, juo naigākt žīds uztiepjas Pas. VIII, 344.
Avots: EH II, 737
vēsture
vè̦sture* Kronw., Geschichte, Geschichtswissenschaft: se̦nuo laiku, vidus laiku, jaunuo laiku vē̦sture. literātūras vē̦sture.
Avots: ME IV, 571
Avots: ME IV, 571
virziens
I virziêns, die Richtung: iet nepareizā virzienā. ņemt ļaunu virzienu SDP. VIII, 59. viņa sīkstulība nebūtu pieņē̦musi tik pārspīlētu virzienu A. XI, 154. kādi virzieni . . . literātūru pārvaldījuši Latvju tauta XI, 1, 4.
Avots: ME IV, 620
Avots: ME IV, 620