trũcîgs,

1) mangelhaft:
apgaismuošana bija ļuoti trūcīga BW. I, S. 176. literātūra diezgan trūcīga Konv. ² 514. ar gluži trūcīgām skuolas zināšanām Ar.;

2) ärmlich, arm:
trūcīguo apgādināšanai Konv. ² 161. tā dzīvuoja diezgan trūcīgi Etn. II, 171;

3) scheu
U.; wachsam, aufmerksam Vīt.: trūcīgs zirgs Lös. n. Etn, III, 146.

Avots: ME IV, 250

trũcîgs,

3): auch AP.

Avots: EH II, 699