Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'terva' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'terva' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

sterva

ste̦r̂va 2 : auch (als Schimpfname) BW. 35090, 1; kas tādu ve̦cu ste̦r̃vu (eine Kuh) pirks? Luttr.; "palaidnīga vai zaglīga guovs" (mit e̦r ) Sermus; Schimpfname für weibliche Personen (mit è̦r 2 ) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 577


sterva

ste̦r̂va 2 (gespr. mit -ê̦r- 2 ) Dunika, das Aas (eig. u. als Schimpfwort) U., Celm. Selb., Luttr. Ubbenorm: ste̦rvas kauli Br. 278 (ähnlich Plūd. Llv. 230). tādi zirgi kâ ste̦rva Selb. pagaidi tik, tu ste̦rva! JK. V, 1, 18. viņu māte, kuŗu visi sauca par... ve̦cuo ste̦rvu Jauns. Nebst li. stérva dass. aus r. стéрва dass.

Avots: ME IV, 1062


šterva

šte̦rva Saikava, Wessen, šte̦r̂va 2 (gespr. mit -ê̦r- 2 ) Rutzau, šterve Spr., (mit er̃ ) AP., = ste̦rva: šte̦rva - ve̦lns! kuo maisies man ceļā! Saikava. vai tu, šte̦rva, neiesi stallī (zu einer Kuh gesagt) Rutzau.

Avots: ME IV, 103



terva

II te̦r̃va Segew., ein Schimpfname.

Avots: ME IV, 167

Šķirkļa skaidrojumā (2)

teteris

I teteris (aruss. тетерь bei Срезневскiй wruss. ćećer ; vgl. Le. Gr. 1542),

1) teteris U., Arrasch, C., Dond., Golg., Ogershof, PS., Ruj., Selg., Selsau, Sessw., Widdrisch, Wolm., Wolmarshof, teteris Frauenb., tetîris 2 (wohl aus *tetirvis) Dunika, Demin. verächtl. te̦te̦rē̦ns BW. 35763 var., das Birkhuhn (tetrao tetrix):
teteris purpina, tirina, rubina Etn. fI, 51. birze pilna raibu teterīšu BW. 30438, 4. - baltais teteris, das Morasthuhn (tetrao lagopus); jūŗas teteris, der Gänse-Sägetaucher U.; die Trauerente (anas nigra);

2) in genitivischen Verbindungen:
teteŗa kāpuosti Sassm. od. teterkāpuosti Serbig. n. FBR. IV, 62; Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, (scherzhaft) Ruten, Prügel; teteŗa raibumi, Sommersprossen Golg., Ogershof, PS., Sessw.: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83. Zu li. teterva "Birkhuhn", tētervinas "Birkhahn", tetirvà "Birkhenne", apr. tatarwis "Birkhuhn", r. тéтеревъ "Birkhahn", ksl. тетрѣвь "φασιανός", gr. τέτρας "Auerhahn", npers. taδarv "Fasan" u. a., s. Thomsen Beröringer 231, Būga PФB. LXXV, 149, Torbiornsson Liqmet II, 87, Trautmann Wrtb. 320.

Avots: ME IV, 169


valoda

*I valuoda (li. valandà "Weile"), erschlossen aus ostle. voluda Kurmin, eine Weile (poln. chwila, lat. intervallum ). Sonst nirgends belegt und daher vielleicht von Kurmin, der auch sonst Lituanismen gibt, nach li. valandà (wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 303) gebildet.

Avots: ME IV, 461