Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ticin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ticin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizticināt

II àizticinât,

1) befriedigen, sättigen
Fest.: kur nu tuo nepieēšku aizticināsi?

2) "wiederholt anrühren"(?)
Wessen;

3) "wiederholt wohin hingelangen"(?)
Wessen.

Avots: EH I, 58


apticināties

apticinâtiês, sich überzeugen (zur Überzeugung gelangen) Dunika, Kal., Rutzau: nevaru a., ka tas tâ ir.

Avots: EH I, 121



izticināt

izticinât, ‡ Refl. -tiês, Perfektivform zu ticinâtiês I 2: kur tad ar tik maz naud[as] izticināsies! Stenden.

Avots: EH I, 489


izticināt

izticinât, tr., jem. seinen Unterzalt, sein Auskommen geben: deviņš mani izitcinās N. - Schwnb. gan jau mēs viņu izticināsim A. XI, 99, Aps., Sessw. viņus izticināja un apģērba MWM. VI, 888.

Avots: ME I, 818


pieticināt

pìeticinât, befriedigen, sättigen Vīt.

Avots: ME III, 303


saticināt

saticinât Pūrs III, 103 "verträglich machen": man neizdevās viņus saticināt (samierināt, versöhnen) Ermes.

Avots: ME III, 762


ticin

ticin PV., Adv. zur Hervorhebung eines nachfolgenden (iz)tikt "auskommen": "vai tu duomā iztikt ar pavalgu līdz pavasarim?" "ticin jau iztiksim, ja nenāks ē̦dāji klāt."

Avots: EH II, 679


ticināt

I ticinât, fakt. zu tikt,

1) gew. in der Zstz. mit àiz-, zufrieden stellen, befriedigen
(imperfektiv): ticini cik gribi, caurgaļa neaizticināsi Fest.;

2) besser werden
(attikties

4) machen:
ticini kā gribē̦dams! ir tad tu viņa neatticināsi Vīt. Refl. -tiês,

1) = tiektiês, (nach etwas) streben Wid.;

2) sich einschränken, sparsam sein
Dond.: saimniece ticinās ar pavalgu Ahs. n. RKr. XVII, 58. skuopulis ar tiem taukiem ticinājies, knapinājies ve̦se̦lu gadu Stenden, ticinies, kâ gribi! pārtikas šai ziemai neiznāks Dond.

Avots: ME IV, 180


ticināt

II ticinât, Refl. -tiês,

1): tad būs mums ... druošība t., ka mēs tavi ļaudis e̦sam Manz. Spred. 4 , pielik. 74; sich sicher glauben
Rutzau n. BielU.: še tu nakti nevari t.;

3) wagen, sich erdreisten
Diet.: razbainieks neticinājās būdā iet Pēt. Av. III, pielik., 73. zirgus ... kaut kādatn puišelim neticinājās duot braukt 110.

Avots: EH II, 679


ticināt

II ticinât, freqn. zu ticêt, trauen: viņam nevar ticināt Für. I. gribi tu ticināt tādāms vilnāms? willst du dich wagen, über solche Wellen zu gehen? ebenda. kâ uz stipras pils es sevi ticināju ("?") aus einem alten Gesangbuch. Refl. -tiês,

1) vertrauen
Fürecker n. Plūd. Llv. II, 65;

2) glauben, überzeugt sein:
vai tu ticinies, ka viņš tad tevi gribēs? Janš. Mežv. ļ. I, 206. skaidri es neticinuos dzirdējuse, bet pa miegam man iikās, ka būtu divi reiz dzirdējuse 174. tu ticinājies mani pārgājušu ... sē̦tā II, 155.

Avots: ME IV, 180



ticināt

IV ticinât, = tecinât 4: kas bij jauni (puiši), tie pārlēca (sc.: pār sili), kas bij ve̦ci, nevarēja, . .. tuos apkārt ticināju BW. 10287, 2.

Avots: ME IV, 180