Paplašinātā meklēšana

atastiẽne Kaudz. M., Spr., Kreuzb., Entfernung.

Avots: ME I, 148

aûgstiene, ‡

2) der obere Teil, die Oberflache eines Gegenstandes
Zvirgzdine: galda a. saziesta ai dubļiem;

3) die Decke, Oberlage einer Stube
Warkl.; ‡

4) "istabas augšä PlKur. (vgl. augstenes).

Avots: EH I, 184

aûgstiene, die Höhe, die Hochebene, das Plateau Zb. XVIII, 308; Siliņ.

Avots: ME I, 217

‡ citiene PV., Segew., = citiena.

Avots: EH I, 275

klâtiene (unter klâtene). auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Frauenb.

Avots: EH I, 613

lèitiene ² Oknist, eine Litauerin.

Avots: EH I, 732

mîkstiẽnenes, Gänsedistel (sonchus L.) RKr. II, 78.

Avots: ME II, 643

‡ nuôstiene Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, die Entfernung, das Entferntsein.

Avots: EH II, 91

‡ panākstiene Tdz. 57779, = panāksniece (unter panãcnieki).

Avots: EH II, 159

‡ šitiene Heidenfeld, = šitene.

Avots: EH II, 627

stiẽne (unter stiẽnis),

1): auch Seyershof.

Avots: EH II, 583

tiene: da tiênes Borchow, da tìenei ² Auleja, Višķi. pa tieni Pas. VIII, 352. iz od. uz tiêni Baltinow n. FBR. XI, 135, Višķi n. Ceļi IX, 393, Kalupe, Pilda, Zvirgzdine, Pas. IX, 329. tiênê Borchow, dort.

Avots: EH II, 687

tiene, das Dort: nuo tienes Kaunata (mit iê), Meiran, Nötk., von dort. uz tieni Pas. III, 456, VI, 421, (mit iê ) FBR. X, 32, Sk. Do. 26, Birži, (mit ìe ² ) Eversmuiža n. FBR. VI, 41. Ableitung von tie "dort".

Avots: ME IV, 211

‡ vàcītiene ² Lubn., eine Deutsche.

Avots: EH II, 761

‡ vanckatiene Ciema spīg. 157, ein Schimpfname.

Avots: EH II, 756

aûgšene, aûgšiene,

1) der obere, höhere Teil:
cits neviens nevarējis mūŗa augšieni sasniegt LP. IV, 88. [nuo aûgšenes Glück, von oben Jos. 3, 13.] augstienes virsus ir viņas augšiene Sil.;

2) der obere Ort; der Raum unter dem Dache, der Boden: istabas, klēts augšiene LP. VI, 84; dafür hochle. auškiene Spr.

Avots: ME I, 219

‡ aûgstiena, = tiene">aûgstiene 1: daļu nuo Limbažu -Vilandes augstienas A. Melnalksnis Mazsalaca 9.

Avots: EH I, 184

avuotiens Kronw., avuotiene Meldsern, s. avuoksnājs.

Avots: ME I, 233

klâtene [L.], klâtiene, die Nähe: ziņas nuo klātienes un tālienes Egl. Dazu in Dond. der gekürzte loc. pl. klâtne̦s LP. VII, 108 als Adv. ("in der Nähe").

Avots: ME II, 219

meîtiẽtis, meitiete RKr. II, 58, [meitiene U.], der Frauenzimmer, Mädchen: ve̦de̦kla - dūšīgs meitietis Saul. pie pļaušanas meitieši vienmē̦r palika tāļu aiz puisiešiem MWM. V, 19.

Avots: ME II, 593

‡ paluôt,

1) = pludinât 1: smilšupe paluoja vēl nuo mežainās augstienes duļķainuos pavasaŗa ūdeņus (aus einem Manuskript von Arn. Jansons);

2) = plûst (fig.): pāri ... laukiem rāmi sāk p. ... baznīcas zvanu dunuoņa Arn. Jansons Latvis 1933, № 3642.

Avots: EH II, 153

plāča,

1) "?" : Dukatiene ienesa plāčas Purap:;

2) plâča "jem., der zu
plātīties 3 pflegt" Serben:

Avots: ME III, 328

rikmanis "?": Apeltienes rikmaņiem (Var.: lielmaņiem) nete̦k vairs kumeliņi BW. 16725, 1.

Avots: ME III, 524

smilktiens Kronw., Heniņ, (mit ilˆ ² ) Dunika od. *smilktiena, smilktienis, smilktiene, = smilktaine: baltā smilktienā (im Kirchhof) BW. 7216 var. šuodien (mani) veda smilktienā 1043, 2 (ähnlich 27476 var.), smilktienē 1470, 3. apstājies, uošu laiva, nuo līdeņa smilktienī! 22884 var. man jāiet smilktienē 27325, 1 var. smilktienai ratus grieza RKr. XVI, 84.

Avots: ME III, 963

smiltiena PS., smiltiens Wid., tiene">smiltiene, smiltienis, = smîltaine: šuodien (mani) veda smiltienā (Var.: smiltienē) BW. 1043 (ähnlich 1470, 5; 27476). vadi mani smiltienī! 27489 (ähnlich 27510). man jāiet smiltienā 27325, 1. gulēt smiltienē 27365, 4 var. gul smiltienu kalniņā 27844, baltā smiltienā 7216. mālienā ratus griezu, ne sausā smiltienā 11449, 1, kupla liepa... jūrmalē, smiltienē 33826.

Avots: ME III, 964

stiẽnis C., stìenis ² Prl., stiẽne Karls.,

1) stiẽnis Salis, stienis Wid., stiens U., stiene U., eine Stange (Eisen od. and. Metall):
tuornis būvē̦ts... dzelzs stieņiem MWM. VI, 394. kalēji ieme̦t četrus stienus ēzē un karsē LP. VI, 480. tē̦vs... sagrābj stieni, ieliek ugunī un grib pušu skruotēt IV, 1. sudraba stienīšu vērtība Antrop. II, 98;

2) Plur. stiẽņi BI., ein Gestell aus Stangeneisen zum Aufstellen der Kessel
Seew. n. U., ein Gerüst aus Eisenstangen auf dem Kochherd Mag. XIII, 2, 55; die Eisenplatte auf dem englischen Küchenherd U.;

3) die Brechstange
Kurl. n. U.;

4) gaļas stienis, ein grosses, längliches Stück Fleisch
Grünh. Nebst steiņi

und estn. tēn "Eisenstange"
aus mnd. tēn, tein "Metal Istab".

Avots: ME IV, 1078, 1079

tēne,

1) ein dünnes, zartes Häutchen (z. B. auf der Oberfläche einer Flüssigkeit)
Meselau, Vīt., (têne) Saikava, Stockm., (tène ² ) Bers., Kl., Lis., Meiran, Ogershof, Tirs., Warkl., (tèņa) Jürg., (tēņa) N.-Peb.; ein dünnes Häutchen über dem Auge Vīt., (tènis ² ) Golg., (tèns ² , -s) Meiran, Saikava, (tḕnš) AP., N.-Peb., Demin. tḕntiņa ² Meiran; die Epidermis (tēns, -s) Sessw.: putrai uzrāvusēs tēne Tirs. debesis pārvilkušās kâ ar tēni ebenda. nuokautam baruoklim izņe̦mtiem taukiem apkārt ir tēne Bers. man tēns aiziet acij priekšā, vaira nevaru redzēt Saikava. manas acis gaišas tiek, kad tu nuo viņām tēņu rauj Austriņš. ap sirdi viņam apvilkās kâ le̦dus tēne Blaum. kad zupa atdziēst, tai pārve̦lkas tēņa AP. linu mārkam pa vasaru virsū uzaug tēņa jēb tēņš N.-Peb. uz pļavas palika tikai sīks miglas sudrabs kâ caurstaruots teņš Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 42;

2) tēņš Ramkau "eine Augenkrankheit, wobei der entzündete Augapfel sich mit einem Häutchen überzieht";

3) tènis ² Golg., *tēnes (erschlossen aus tienes) Mar., Hautausschlag bei Kindern. Vielleicht zur Wurzel von
tiêvs; zur Länge des Wurzelvokals vgl. ai. tāna-ḥ "Faden" und zur Bed. von tē̦ņa 1 und tēņe 3 - li. tãnas "Geschwulst".

Avots: ME IV, 172

tieniene Meiran, = tiene">tiene.

Avots: ME IV, 211

tvana (ti. tvana "Hitze, Glut" bei Miežlnis) Allunan und Bauske n. U., Kalzenau, Mesoten, = tvans: nuo... Kruonītienes nāca viegla dzē̦rama tvana Dz. V. drē̦gns gaiss un dubļu tvana Poruk V, 213. Reimwort zu dvana.

Avots: ME IV, 288

II vāle,

1): Heuschwade
(mit à ² ) Linden in Kurl.; zum Trocknen zusammengebrachtes Heu (mit ã) Grob.;

2): kur stiepās diezgan plata augstienes v. Anna Dzilna 10.

Avots: EH II, 762

vidiena Wid., vidiene, vidienis, die Mitte, das Innere eines Geländes: purva vidienā e̦suot .., sala Vēr. II, 5. Tibetas vidienis Konv. ² 1193. salas... vidiene - tuksnešaina augstiene 408.

Avots: ME IV, 578