meitietis

meîtiẽtis, meitiete RKr. II, 58, [meitiene U.], der Frauenzimmer, Mädchen: ve̦de̦kla - dūšīgs meitietis Saul. pie pļaušanas meitieši vienmē̦r palika tāļu aiz puisiešiem MWM. V, 19.

Avots: ME II, 593


meitietis

meîtiẽtis: auch (eine weibliche Person) AP., Heidenfeld, Kaltenbr.; KatrE., Lubn., Oknist, Sonnaxt; eine grosse, kräftige weibliche Person (zuweilen pejorativ) A.-Otfenhof n. FBR. XVI, 88.

Avots: EH I, 797