Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tiesīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tiesīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

dievtiesīgs

dìevtìesîgs, einfältig: dievtiesīga muļķīte NWM. X, 484, sirds II, 468.

Kļūdu labojums:
NWM = MWM

Avots: ME I, 487

līdztiesīgs

lĩdztìesîgs ,* gleichberechtigt: vienas sabiedrības līdztiecīgi luocekļi MWM.

Avots: ME II, 482

netiesīgs

netiesīgs: Adv. netiesīgi LLD. II, 21 8 .

Avots: EH II, 21

notiesīgs

nuõtìesîgs, nuotiess, ernst: stāstīja vienkārši un nuotiesīgi A. IX, l, 7; nuotiess skatītājs DL.

Avots: ME II, 876

patiesīgs

patìesîgs: Adv. patiêsîgi 2 Grenzhof n. FBR. XII, 23, = pa˙tìesi 1: es nu p. daudz neē̦du Kand.

Avots: EH XIII, 182

patiesīgs

patìesîgs, wahrhaft, wahrheitliebend, aufrichtig, rechtschaffen: patiesīgs cilvē̦ks.

Avots: ME III, 122

pilntiesīgs

pil˜ntìesîgs* vollberechtigt: pilntiesīgs pilsuonis. Subst. pilntiesîgums, die Vollberechtigung: sapulces pilntiesīgums Dzimt. Vēstn.

Avots: ME III, 216

tiesīgs

tìesîgs,

2): vai tad es vairs tiesīga nebūšu ... lasīt Ciema spīg. 69;

3): adv. tiesīgi 2 Domopol "patiesi; taisnīgi".

Avots: EH II, 688

tiesīgs

tìesîgs,

1) händelsüchtig
Nötk.;

2) berechtigt
Nötk., Wessen;

3) gerecht
L.; aufrichtig; der Wahrheit, dem Rechte entsprechend U. ("wird wohl nur in der Composition gehdrt"): ticīgi, tiesīgi radi Und. Ps. 59,11.

Avots: ME IV, 214

vientiesīgs

viêntìesîgs, ‡

4) einfach, schlicht:
vientiesīgu kuoka ēciņu Pēt. Av. II, 160.

Avots: EH II, 797

vientiesīgs

viêntiesĩs, f. -se,

1) ein Ernster, Redlicher
U.;

2) eine einfältige Person
Frauenb. u. a.: vīrs bijis tāds dieva duots - gatavs vientiesītis LP. VI, 344 (ähnlich auch IV, 205 und 24). Jānis bija un palika visu acīs vientiesītis Saul. III, 179. vientiesiņš nuo laukiem Rainis Göte VI, 26. tāda sliņķe un vientiese Pas. V, 474 (ähnlich auch LP. V, 108 und 234). vientiesīte apjukuse Jauna R. IV, 215. ak tu, dūjiņa, vientiesīte! Vēr. v. J. 1903, S. 9.

Avots: ME IV, 666

vientiesīgs

viêntìesîgs,

1) ernst
Salis; redlich, aufrichtig St., U.; gelassen L.; einfältig U.: ja tava acs vientiesīga ir Glück. ar skaidriem, vientiesīgiem vārdiem Pas. II, 162. svešnieks vientiesīgi atbildēja Niedra Kad mēn. dilst 119. "varē̦tü, iejaucās valuodā ārsts ļuoti vientiesīgi Jauna R. IV, 204. vientiesīgs cilvē̦ks Schwitten. vientiesīgs ūdens "schlecht Wasser" LLD. II, 16, 17;

2) störrisch, eigensinnig, selbständig:
viņa tādas vientiesīgas dabas, - ja kuo ieduomā, tad ar cirvi neizdabūsi AP.;

3) einsam
(ungewöhnlich): atraitne, katra vientiesīga (in der neusten Ausgabe: viena) jir LLD. lI, 25.,

Avots: ME IV, 666

Šķirkļa skaidrojumā (5)

aptaurēt

‡ aptaurêt,

1) "?": nevar ne˙kā izdarīt, kā aptaurē̦ts ("nuonicināts, visai vientiesīgs") Wessen;

2) ringsum (in ein Horn blasend oder rufend) erschallen machen
Bers., Golg., Saikava: medinieks aptaurēja visas malas.

Avots: EH I, 121

nē

nê [ačech. nè, got. nē, la. nē, ai. nā "nicht"], nein,

1) in verneinender Antwort:
vai tu nāksi? nē! wirst du kommen? nein!

2) in einer energisch ablehnenden Äusserung, zum Ausdruck des Erstaunens:
nē, tuo es nedarīšu; nein, das werde ich nicht tun! nē, kas par daudz, tas par daudz! nein, das ist doch zu viel!

3) zur Verstärkung eines verneinten Satzes:
viņš nav vis vientiesīgs, nē, viņš traks! ne˙viens tuos jau nepirks, nē LP. VII, 1170!

4) in elliptischen Sätzen, die eine ablehnende Antwort enthalten:
tē̦vs izrunājās ar labu, bet dē̦ls nē un nē LP. IV, 41. bet ķēniņa meita tik nē un nē JR. III, 69. [Vgl. zum Stosston IF. XXXIII, 104 über weitere Zugehörigkeit Walde Wrtb. 2 510 und Trautmann Wrtb.194 f.]

Avots: ME II, 742

pārprast

pãrprast,

2): es nepārpratu, kuo tu teici Oknist. vientiesīgs cilvē̦ks, kas tuo lietu nepārpruot, gan˙drīz viņiem var ticēt Pēt. Av. I, 197.

Avots: EH XIII, 208

tēlot

tē̦luôt,* gestalten Kronw.; darstellen, schildern. Refl. -tiês,

1) sich gestalten
Kronw.; dargestellt, geschildert werden: viņš pats, viņa mīļākā tur tē̦luojas Vēr. I, 1318; 21 sich vorstellen: labāka likteņa nebij kuo tē̦luoties Sudr. E. Subst. tē̦luošana, das Gestalten, Darstellen; tē̦luojums, das einmalige, vollendete Gestalten, Darstellen; die Darstellung, die Gestalt: apslēpt tuos nedrīkstu, citādi neiznāktu patiesīgs tē̦luojums Aps. VII, 3; tē̦luotājs, wer darstellt, gestaltet; der Bildhauer; der Darsteller einer dramatischen Rolle, Schauspieler: tē̦luotāju darbi A. XI, 765. krustmātes tē̦luotājas dāvanas parādījās ...: viņa mīcīja un cepa pēperkūku... vīriņus A. v. J. 1904, S. 94. dabas skatu tē̦luotājs B. Vēstn.

Avots: ME IV, 171