tìesîgs,

1) händelsüchtig
Nötk.;

2) berechtigt
Nötk., Wessen;

3) gerecht
L.; aufrichtig; der Wahrheit, dem Rechte entsprechend U. ("wird wohl nur in der Composition gehdrt"): ticīgi, tiesīgi radi Und. Ps. 59,11.

Avots: ME IV, 214

tìesîgs,

2): vai tad es vairs tiesīga nebūšu ... lasīt Ciema spīg. 69;

3): adv. tiesīgi ² Domopol "patiesi; taisnīgi".

Avots: EH II, 688