Paplašinātā meklēšana

netikls, ‡

2) faul
Warkl.

Avots: EH II, 21

netikls [li. netiklus], untüchtig, lasterhaft, unsittlich: netikli cilvē̦ki; netikla dzīve. Zu tikt.

Avots: ME II, 736, 737

stikls: stiklu istabā BW. 5436 var. caur stikliem raudzījās 9469 var.

Avots: EH II, 579

stikls, auch stikla L., U., das Glas (als Stoff) Bershof, Golg., Festen, Saikava, Lubn., Selsau, Sessw., Schujen, Pilda, Zvirdzine, Warkl., C., Jürg., Arrasch; das Fensterglas, die Fensterscheibe Oberl. n. U.; die Glasscheibe U.: stikla durvis, eine Glastür. luoga stikls. (acu) stikli, eine Brille Infl. n. U.: es nevaru redzēt bez stikliem. izdzert līdz stiklam, (das Glas) bis auf den Boden leeren Selsau. stiklu stiklās sasist, in kleine Stücke zerschlagen U. stikla luogi BW. 31090; stikla durvis 29642. Wohl nebst li. stiklas und apr. sticlo "Glas" zunächst aus slav. stьklo dass.

Avots: ME IV, 1067

tikls (li. tiklus "sittsam" Miežinis), = ticis, tauglich, wacker, gewissenhaft tätig, ordentlich, anständig U.; artig, manierlich St.; sittsam, sittlich: tikls darba strādnieks Janš. Paipala 20. Subst. tiklums, das Tauglich-, Brauchbar-, Tüchtigsein U.; die Sittsamkeit, Sittlichkeit. Zu tikt I.

Avots: ME IV, 183

‡ I àizblãvêt Wandsen, matt werden (perfektiv): stikls aizblāvējis.

Avots: EH I, 10

‡ àizduļķêt, àizduļkuôt, trüben (perfektiv): a. stiklu. a. kam skatu. Refl. -tiês, sich trüben (perfektiv); versanden: stikls aizduļķējies. avuots aizduļķuojies Schnehpeln. grāvis aizduļķuojies Trik.

Avots: EH I, 20

apsvîst, intr., ringsum beschlagen (von Fenstern): kad glāze apsvīst, tad ar šiem sviedriem jāapsmērē acis Etn. IV, 1; apsvīdis stikls Skalbe.

Avots: ME I, 128

drumska, drùmsks ² Mar. n. RKr. XV, 112. drumška, drum̃sla, drùmsla ² [li. drumslas Miež. "мут"] Mar., drum̃psla Wain., drùmstala C., drum̃stala Smilt., gew. Pl., Brocken, Krümchen, Fetzen, Stücke, allerlei Abfälle: kartupeļu drumsla. viņi neduod ne˙kādas drumslas nuo savas bagātības Vēr. II, 865. stikls saplīsa drumslu drumslās A. XX. 50. dē̦lu atrada drumskās nuospe̦rtu LP. V. 59. slimuo bē̦rnu de̦r mazgāt sienu drumšku ūdenī Etn. IV, 117 [aus dem hochle. Alswig]. krustu drumstalas Vēr. II, 29. rītā atraduši pirtī tikai kaulu drumstaliņas LP. VII, 863. [drums- entweder kontaminiert aus drams- (in dramsla) und drus- (in druska) oder (nach Prellwitz Wrtb. ² 187) zur Wurzel von druska, drupt, drubažas u. a.]

Avots: ME I, 503, 504

kašķis,

1): auch AP., Behnen, C., Jürg., Lemb., Lems., Meselau, Nikrazen, Pankelhof, Pilten, Platohn, Pr., Schnehpeln, Schwitten, Selg., Smilten Sonnaxt. k. nuolupa Pas. VII, 22, iemetas kašķa pumpa BW. 23539;

2) "kaškis" ME. II, 171 zu ersetzen durch "kašķis";

4): ein Händelmacher
Segew.; k. ir tāds netikls cilvē̦ks, kas vienmē̦r grib urkši taisīt Salis; ein Aufdringlicher Dunika.

Avots: EH I, 592

I kàusêt, - ẽju, fakt. zu kust,

1) schmelzen:
alvu, taukus. gadu aiz gada gŗūtums kausē sirdi kâ ceplī Aps.; kausē̦ts stikls, Schmelzglas;

2) müde machen:
Rīgas ceļi, smilšu ceļi, kausē labus kumeliņus BW. 31836.

Avots: ME II, 177

‡ nùogàlêt ² Erlaa, nach dem Schmelzen befrieren und glatt werden: sniegs bija nuogālējis un spīdēja saulē kâ stikls Azand. 194. kad sniegs iet nuost, tad ceļš nuogāl Erlaa.

Avots: EH II, 45

rakstīklis,

1) rakstīklis Plm., rakstiklis U., Mar. n. RKr. XV, 132, rakstikls Wid., raksteklis, womit man schreibt, der Bleistift
Mar., ein Federstiel mit der Feder Plm.: galvu lauzdams un rakstekli kuošļādams Latv. Der Plur. rakstikli U., das Schreibgerät, Schreibzeug;

2) ein Instrument zum Brodieren, Sticken:
kur adīkli vai rakstīkli turēt LA.

Avots: ME III, 473

rãpačât Jürg., C., Nigr., -ãju, rãpačuôt Lautb., Bauske, freqn., kriechen, auf allen Vieren gehen : grib netikls tē̦va dē̦ls ar manim ceļu iet. ... grūžu ceļa maliņā. ... atskatuos, kâ tas kuoši rāpačāja BW. 9926, 2 var. sievām diet, meitām diet, vīriem rāpu rāpačuot! 19631, 1. ne˙vienam nevajaga, kad pa plānu rāpačāju; kad izaugu liela meita,-šim vajaga, tam vajaga VL. aus Nigr. lai varēja mūs[u] pādīte pa pļaviņu rāpačāt BW. 1586, 2. (bē̦rns) jau tik liels, ka vienu tuo nevar vairs atstāt,-rāpačuo pruojām Janš. Dzimtene V, 438.

Avots: ME III, 496, 497

šņir̂kstêt Saikava, šņir̂kstêt ² (daneben das Praesens šņir̃kst) Schibbenhof, -u, -ẽju, = snirkstêt, ņirkstêt, knirschen U. unter snirkt: zuobi sacirtās, šnirkstēja kâ zvē̦ram A. Brigader Daugava I, 837. aiz dusmam (sāpem) zuobus griež, ka šņirkst vien Fest. šņirkst sniegs zem kājam Saikava, Sessw. pa šņirkstuošuo sniegu Veselis Saules kapsē̦ta 193. šnirkstuošiem . . . zābaciņiem pa grantē̦tuo .., ceļu aizgājusi 71. nazis šņir̂kst gar akmeni ve̦lkuot Mar. izkapts šņirkst zemē Laud. zem zābakiem šņirkstēja kluona zvirgzdi Jauns. III, 41, Lennew., Wessen, (mit ir̂ ) Bers. suoļi . . . šņirkstēja uz sasalušā, sniegainā ielas bruģa Saul. Zalktis II, 42. viņa ēda, ka šņirkstēja (mit ir̂ Bers.) vien Saul. I, 57, maizē smiltis, zuobuos šņirkst Alswig., Fest., Smilten, Odsen, Salisb., Sermus, (mit ir̂ ² ) MSil. gaļa vēl nav gatava (ist noch nicht gar), šņirkst pa zuobiem Schibbenhof. stikls šņirkstē̦dams pārgriêž . . . kurpi Vēr. II, 1412, Ruj., Schwanb., Selsau, (mit ir̃ ) Grünw., (mit ir̂ ) Nötk., (mit ir̂ ² ) Stenden. šņirkstē̦dams pluosts piespiežas pie tilta A. Upītis J. 1. 34. kāpuostu un runkuļu lapu šņirkstēšana MWM. VIII, 594. sāk ravēt, pļauj ka šņirkst ² vien Stenden. Vgl. ņirkstêt.

Avots: ME IV, 95

stikla, s. stikls.

Avots: ME IV, 1066

švĩkains Ahs. n. RKr. XVII, 57, C., Jürg., PS., mit (eingeritzten) Streifen versehen : š. stikls, galds. š. cilindrs Daugava v. J. 1928, S. 991. zaļgani švīkainiem aizkariem Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 18. le̦dus jau švīkains, -drīz izies Thorensberg. šuovakar ir švīkains gaiss Gr.-Sessau.

Avots: ME IV, 118

ticis (li. tìkęs "wohlgeraten"), f. tikusi, auch tikušs Warkl., Part. praet. act. zu tikt I, = tikls">tikls: Sprw. tikušam sēnes aug, netikušam kāti vien Br. sak. v. 1077. es tikuse darbeniece (Var.: laba darba meita) BW. 7013, 1 var. es tikuse mātes meita 7276, 2. kam tā (= māsiņa) auga netikuse, kam staigāja neraže̦na? 5731. audz, mana pādīte, audz labi tikuse! tikušas lūkuo bajāru dē̦li 1456. tāda māte, tāda meita, abas divas netikušas: dzīva vilna pūriņā, ciemā te̦k villainīšu 6917, 3. pašam meitu brāķmanim nav tikusi ligaviņa 21318, 3 var. maza biju, bet tikusi 7522. netikuša (für netikusi) tā meitiņa, kās man pate dāvājās 11154, 2. kupa liela dziedātāja, tā tikusi darbiņā VL. aus Kalleten. tikuši vīri (fleissige Männer) Glück I. Chron. 27, 9. ticis saimnieks Ob.-Bartau. kāds ticis (wohlgeartet) puisis! St. ticis suns Gramsden. esi rātna, paklausīga uiz tikusi! Kaudz. M. 4. visādi ticis vīrs LP. VI, 849. viņš ... būs katrā darbā krietns darītājs un vaduonis, juo viņš ir vispār ticis jauneklis Janš. Dzimtene V, 249. māte je̦m drēbītes līdz baznīcā, lai bē̦rns būtu ticis darbā JK. VI, 37. caur tikušu strādāšanu . . . sakrājis Lautb. Luomi 167. tikuša (für tikusi) paskubināšana ūz atgriešanu nuo grē̦kiem Glück Zephanja 2. - Adv. tikuši,

a) gehörig, wacker, hurtig, fleissig, anständig
U.: strādāja tikuši Glück Nehem. 3, 20; Kaudz. M. 26. strādā tikuši un turies guodam! Saul. Daugava I, 54. es tikuši darbuojuos Glūck Judas 3 (ähnlich: Aps. VII, 25). ja jūs tikuši klausīsiet Glück II Mos. 15, 26. tikuši uzlūkuot, fleissig aufsehen Elv.;

b) "gar bald"
Manz. Lettus.

Avots: ME IV, 180

‡ tiklīgs, = tikls: mīlīga, tiklīga ... jaunekle Dünsb. Apakš ziemas svētku eglītes III, 15.

Avots: EH II, 680

tikrs (li. tìkras "recht, echt", apr. tickars [fem. tickra] "recht"), recht, Erz-Lng., Für. I; gut, tauglich Rutzau; wert: tikrs zaglis, Erzdieb Für. I. tikrs viltnieks, Erzketzer ebenda. Jē̦kabs ir krietns un tikrs zē̦ns katrā vietā Janš. Bandavā II, 230. pašu nuovadā nav ne˙vienas meitas tevis tikras - tās ir visas nabadzes Janš. Čāp. 12. cirvis šeit tam tikrais, das Beil ist hier(zu) gut Rutzau. Vgl. auch tam tikram. Zu tèikt (s. dies); urspr. etwa: passend (vgl. tikls).

Avots: ME IV, 183

vārtîkls ² Dunika, das Spinngewebe: Zu vāris I . tikls.

Avots: ME IV, 510