Paplašinātā meklēšana

‡ àiztilât, ausgebreitet zu bleichen (intr.) anfangen (vom Flachs) Dunika: lini drusku aiztilājuši.

Avots: EH I, 58

‡ aptilât Dunika, Rutzau, ausgebreitet liegend ein wenig bleichen (intr.): lini jau drusku aptilājuši.

Avots: EH I, 121

iztilât: auch Dunika, PV., Rutzau. ‡ Refl. -tiês, ausbleichen (intr.) Dunika, PV.: vēl jāatstāj lini uz pļavas, lai labi iztilājas; "austrocknen (intr.)" Seyershof: lai mieži labi iztilājas, tad varēs vest kuopā kaudzes.

Avots: EH I, 489

iztilât, [Karkel], iztilināt [Talsen, Ronneb.], tr., zum Bleichen ausbreiten, ausbleichen: linus Etn. III, 72; [labi iztilinātas dzijas; iztilināts aude̦kls Wolm.]

Avots: ME I, 818

‡ nùotilât, Perfektivum zu tilât I 1: lini labi mīstās - mē̦rā nuotilājuši ("pietiekami ilgi tilājuši") Dunika.

Avots: EH II, 100

nùotilâties,

1) reif werden;

2) ausbleichen (z. B. vom Flachs od. Hanf).

Avots: ME II, 875

patilât: lini par˙daudz patilājuši (= iztilājuši) Dunika.

Avots: EH XIII, 182

[patilât, eine Weile ausgebreitet bleichen (intr.): lai lini vēl patilā! Lis., PS.]

Avots: ME III, 122

satilât,

1) = satalêt Wolmarshof;

2) ausgebreitet liegend ausbleichen
(intr.): lini satilājuši gluži balti Wolmarshof;

3) bleichend verwittern:
lini satilājuši Dunika.

Avots: ME III, 763

I tilât: lini tilā Assiten, Kaugershof. Refl. -tiês: man vēl rudzi tilāļas (žūst) tīrumā gubās Seyershof. lini izklāti tilājas (balinās) ebenda, Salis.

Avots: EH II, 681

I tilât Karls., -ãju,

1) intr., ausgebreitet liegen (von Flachs, Heu)
N.-Bartau n. U., Kurl. n. Etn. III, 72, Bielenstein Holzb. 520, 715;

2) tr., ausbreiten
U., Bielenstein Holzb. 715. Refl. -tiês, trocken werden U., Bielenstein Holzb. 715: rudzi tīrumā nedabūja tilāties U.; ausgebreitet und bleichend liegen. Zu tale II.

Avots: ME IV, 187

II tilât verzärteln Ruj. n. U.; vgl. tilinât II.

Avots: ME IV, 187

III tilât "sich verziehen" Lng.: ziema tilā, der Winter hält sich lange auf, will nicht bald abgehen. Zu tilât I?

Avots: ME IV, 187

‡ IV tilât, die Flöte blasen Latv. Av. n. Diet.

Avots: EH II, 681

‡ II tilâtiês "?": nuogulējis ve̦salu gadu slims un vē[l] ilgi tilājies, kamē̦[r] iztilājies Pas. XIII, 272 (aus Serbig.). Zu tilât II und tilinât II ?

Avots: EH II, 681

I vēceklis,

1) der Fächer, Wedel, mit dem man sich Luft zufächelt
St., U., (vè̦ce̦kls ² ) Lubn., Warkh.: piegādā istabām caur ventilātāriem un vēcekļiem vē̦sumu A. v. J. 1899, S. 402;

2) der Pendel an der Uhr
Domas III, 265;

3) "womit man schwenkt
(vēcina)" Nötk. (mit ẽ ).

Avots: ME IV, 547, 548