Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tilbi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tilbi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

garstilbis

gaŗstil˜bis, der Langschenkelige, Langbeinige; - gaŗstil˜bu zābaki, Stiefel mit langen Stiefelschäften.

Avots: ME I, 607


plikstilbis

plikstil˜bis "jem. mit nackten Beinen" Dond.

Avots: ME III, 345


stilbiķis

stilbiķis,

1) ein Langbeiniger
(mit il˜) C., Siuxt, (mit il 2 ) Golg., Sessw., (mit ilˆ; von Kindern) Saikava;

2) ein guter Fussgänger
(mit ilˆ) Festen.

Avots: ME IV, 1068


stilbiksis

stilbiksis, wer eng anschliessende, kurze Hosen hat Spiess n. U. Aus stilbs. bikses.

Avots: ME IV, 1068



stilbis

stilbis (unter stil˜bs),

1) der Ellbogen
Getzel Psalm 44, 4;

2) bikšu s. Lttic. 2644, das Hosenbein.

Avots: EH II, 579


tilbi

tilbi, tilbu, Interjektion: tilbi, tilbi (Var.: tilbu, tilbu) tu, zaķīti, nuo krūmiņa krūmiņā; tâ tilbuoja dē̦lu māte nuo ciemiņa ciemiņā BW. 23568, 10 var.

Avots: ME IV, 187


titenstilbis

titentilbis "e̦ze̦rgailis (Hahnrei?)": kuo nu tāds titentilbis tādai mačkai (sievai) darīs? tā jau desmit tādus nuozīdīs!

Avots: ME IV, 198


titenstilbis

titenstilbis "dzērves kakls" Alksnis-Zundulis.

Avots: ME IV, 198


titilbis

titilbis,

1): titilbiņš gaŗkājiņš BW. 2686, 10 (aus Ugalen); "othropus" ME. IV, 198 zu verbessern in "ochropus". Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 742.

Avots: EH II, 684


titilbis

titilbis,

1) titilbis Orellen, Salis, (mit il˜) Arrasch, C., Kabillen, PS., titilbs, titilbe, eine Art Vogel;
titil˜bis Jürg., Ligat, Raiskum, Weissenstein, Wenden, ein Vogel mit langen Beinen; schwarzgrauer Wasserläufer U.; Sandläufer St.; keiner Strandläufer (tringa) Wid.; titilbīte U., RKr. VIII, 96, punktierter Wasserläufer (totanus othropus L.); der Roggenvogel Manz. Lettus, Elv.; titilbis MSil., titilbs Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, eine Schnepfenart: kuo titilbs aizkliedz, tas paliek stīvs Etn. III, 9. titilbi gaŗlieli (Var.: titilbe gaŗkāje)! BW. 260, 4;

2) ein langbeiniger Mensch
(mit il˜) Jürg.: Ivans Ivāničs, titilbis, kalse̦ns vecis Vēr. I, 1236. zeķainie titilbji Apsk. v. J. 1903, S. 474; einer, der mit nackten Beinen umhergeht (mit il˜) Ligat, Raiskum, Weissensfein, Wenden. skraida kâ titil˜bis, sagt man von einem ungenügend bekleideten Kinde Nötk. in ähnlicher Redensart bei unbekannter Bedeutung auch von PS. [mit il˜] gehört);

3) titil˜b(īt)is, titil˜bīte Kosewort für kleine Kinder
Nötk.: ak tu manu mazuo titilbīti! Vgl. stidilbis, tilbīte und die li. Vogelnamen titilvis (um Kaunas n. Būga Aist. St. 54), titilvikas Tiž. 1, 164, tilvikas, sowie Fick Wrtb. I 4 , 63. Um Hinzenberg sage man, der titilbis schreie: ti˙tilb, ti˙tilb, uz up[i], uz up[i]!

Avots: ME IV, 198, 199


tlitilbis

tlitilbis Konv. 2 2319, Ramkau, (mit ìl 2 ) Lennew., heller Wasserläufer (totanus glottis L.) Natur. XXXVII, 183. Vgl. titilbis.

Avots: ME IV, 216



Šķirkļa skaidrojumā (31)

aizdiekt

àizdiekt, fort-, hinlaufen: viņš aizdieca, ka stilbi vien nuospīdēja Annenburg, Garrosen.

Avots: EH I, 19


aizkliegt

àizklìegt,

1) im Schreien übertreffen, überschreien:
viņa visus aizkliedz;

2) voll schreien:
viņš visas ausis aizkliedz;

3) von dem bösen Geschrei des Wasserläufers:
kuo titilbis aizkliedz, tas paliek stīvs Etn. III, 9. Refl. -tiês, aufschreien: vecis aizkliedzās LP. VI, 929; BW. 15369.

Avots: ME I, 32


apgraizelēt

apgraizelêt, demin. von apgraizît, wiederholt ein wenig beschneiden, beschnitzeln: apgraize̦lē̦ti cūkgaļas stilbi MWM. VII, 818.

Avots: ME I, 87


čaba

I čaba,

1) a): auch A.-Autz, C., Frauenb., Jürg., Lemb., Memelshof, Sassm., Schnehpeln, Smilt.: sīļi miežus apē̦duši, čabas (Var.: čagas) vien atstājuši BW. 28062, 2 var. kas šuogad par labību: čabas vien izauga! Frauenb.;

b): auch AP., Orellen, Saikava, (čabas) Meiran; Filzstiefel
Wessen; genähte od. gestrickte Pantoffeln Oknist; Schaftstiefel mit genähter Sohle Salis: čabām bija gaiša āda, stilbi klāt; nāca nuo Krievzemes Seyershof. kurpju nevar iemaukt; jāstaigā ar čabām Oknist. pirtniece, kas ... drēbes čabiņām nedzirdami šļūkāja Veselis Dienas krusts 94;

c): čabiņa - auch PV.; čaba, comm., der Schwätzer (die -in)
Saikava.

Avots: EH I, 281






dripināt

I dripinât, [beben machen Fest.; dröhnen oder klirren machen]: pats (sisenis) sev spārnu bungas stilbiem dripina.

Avots: ME I, 499


garlielis

gaŗliêlis, der Langbeinige: titilbi, gaŗlieli, kad ņemsi sievu? BW. 260.

Kļūdu labojums:
260 = 2611, 4

Avots: ME I, 607


ķilkāns

ķìlkãns "sauss gaŗstilbis" Etn. IV, 66, Lub., N. - Kmph.; ["plikstilbis" Fest.]

Avots: ME II, 380


litkans

litkans, ein grosse, plumper Mensch Dahlen n. Etn. IV, 130. [Ableitung von liktas "stilbi" Saikava (< russ. лытки "Beine") ?]

Avots: ME II, 475


noņirbēt

nùoņirbêt, intr., weg-, dahinblitzen, zum Vorschein kommen: [aizskrēja, ka kājas vien nuoņirbēja Kl.]. plikie stilbi vien nuoņirb JR. VII, 100. smaids nuoņirbēja aiz briļļu stikliem AU. starp mums nuoņirbēja me̦lna ē̦na MWM. VIII, 886. balta ruociņa nuoņirbēja uz viņa vaiga MWM. VII, 351.

Avots: ME II, 826


plašuks

plašuks, ein weiter Mantei, ein weites, nicht anliegendes Kleidungsstück überhaupt: lielais plašuks plandījās viņam ap gariem stilbiem Druva III, 727. viņš arī šādā ve̦cā plašukā varēja labi nuojaust viņas braši daiļuo, spēcīguo augumu Janš. Dzimtene V, 321. Wohl zu plašķis. (mit š statt šķ nach plašs?).

Avots: ME III, 321


pus

pus- (li. pus-), halb-, halbwegs; der erste Teil von vielen Zusammensetzungen˙*) Wo auf dies pus- (zu puse) ein davon abhängiger (nicht attributiver) Genitiv folgt, wird meist die erste Silbe dieses Genitivs betont (z. B. pus˙treša "21/2"); ein solches Kompositum (auch getrennt geschrieben; s. die Belege unter puse) mit einem Gen. ist in der Regel indeklinabel und wird als Nom., Gen., Akk. gebraucht; doch kann es als Akk. auch die Akkusativendung haben (z. B. pus˙dienu) und nach Präpositionen auch die Dativendung (z. B. līdz pus˙krūtij, līdz pus˙tilbiem). Betont ist pus- (aus pusē) auch vor einer Kardinalzahl, z. B. pus˙divi "11/2". Emphatisch wird auch sonst gelegentlich in gewissen Fällen die erste Silbe des zweiten Teils betont. Über präpositionales pus s. Le. Cir. § 567.

Kļūdu labojums:
*) Vollständigkeit ist bei der Anführung derselben nicht gut möglich und hier nicht beabsichtigt.

Avots: ME III, 421


pusstilbs

pusstil˜bs, pus˙stil˜ba, das halbe Bein, die Hälfte des Beines: viņa tūlīt līdz pus˙stilbiem iestiga sniegā Saul. I, 12. pusstilbs kails, pusstilbs apse̦gts Neuenb.

Avots: ME III, 434


rimbas

rimbas: abiem bija uz stilbiem uzmauktas ādas r., kâ jau ... jātniekiem un kaŗavīriem piede̦ras Janš . Mežv . ļ. I, 321.

Avots: EH II, 371


šņakstināt

šņakstinât, die Zähne weisen, fletschen (von Hunden) U.; (beim Essen) schmatzen Freiziņ: (puiši) zuobus šnakstināja BW. 13098. suns gar stilbiem šņakstināja zuobiem Duomas I, 467. zuobu griešana un šņakstināšana Duomas I, 982. katrs šņakstināja pa savu šķīvi Skuju Fridis. kuo tā cūka tur šņakstina (= šņakā)? Lennew.

Avots: ME IV, 91


šņauciens

šņàuciêns, 1: nuo pe̦lniem ieliek kašķītī kādu šņaucienu Lttic. 2943; ‡

2) ein Schlag, ein Hieb:
zirgs dabūja krietnu šņaûcienu 2 pa stilbiem Seyershof.

Avots: EH II, 651


spert

sper̂t, speŗu, spêru, (mit dem Fuss) ausschlagen (namentlich vom Pferde), einschlagen (vom Blitze), gehend oder stossend mit dem Fusse eine Bewegung machen, schleudern, stossen (bes. von Raubvögeln), werfen (bes. beim Kegelspiel): guovs slaucuot speŗ Etn. I, 68. kur rūc, tur speŗ Stērste. lai gŗauž, kad tik nespeŗ (von einem zornigen Menschen)! Etn. IV, 4. kāju od. suoli spert, (aus)schreiten, treten: tur es savu kāju nespeŗu (dahin gehe ich nicht) LP. I, 146. es jau kāju mājā nesperšu IV, 119. cilvē̦ks mācās, līdz kāju kapā speŗ Br, sak. v. 179. naigus suoļus spert uz priekšu Austr. k. 1893, S. 61. spēris pirmuos suoļus Stāsti Kraukļu kr. 15. rūpniecība spęrusi labu suoli uz priekšu Japana 58. suoļus spert, Massregeln ergreifen : nevar liegt, ka šinī ziņā jau nebūtu dažs suolis spe̦rts Aus. I, 45. speŗ (aiz dusmām) vai zemes gaisā LP. II, 9. paķēra ce̦puri un spēra (warf heftig) galvā VII, 252. gumijas bumbu pret stilbiem spert A. XX, 834. brangas speŗamas . . . lietas Krišs Laksts 29. tev lādīte vāku spēra (war bis zum Platzen voll) BW. 3636 (ähnlich 7732 var.). tu (alutiņ!) varēji . . . vērpelei spundu spert (Var.: mucai spundi ārā oder gaisā spert) 19527. spers tev[i] (cielaviņ!)... vanadziņi 13511. kur tu tuos vēršus spēri (hast erbeutet)? LP. VI, 899. zagļu virsnieks avis kājas sudraba āzi spert (stibitzen) 347.

speŗ tevi vilki U., hole dich der Geier!
lauka oder vaļā spert, womit herausplatzen im Reden U.: sper vaļā, nepūdē muti! JIgRKr. II, sak. v. 554. ziemu speŗ lauskas (s. laûska

4) SDP. III, 9 (ähnlich A. XVII, 485, Mērn. laiki 313 u. a.). Refl. -tiês, (gegen einander) ausschlagen (mit dem Fuss), sich sperren, sich stemmen, sich stauen
U., Spr.: šis zirgs speŗas, pflegt auszuschlagen; zirgi speŗas, schlagen gegen einander aus. (mutulis) spērās (stürzte mit Gewalt) laukā iz kalna galuotnes Poruk IV, 119. tē̦vs speŗas nuo zārka laukā Pas. III, 62. dažs, par augstu spēries, lejāk slīd Juris Brasa 169. bē̦rzs spērās (schnellte empor) gaisā Kurbads. me̦lni vien, bē̦ri vien tautu dgla kumeliņi; aiz tuo manas villainītes velējamas nespērās BW. 17180. speries, mana vilnānīte, rāvainā ūdenī! 7533. In Annenburg bedeute sperties auch "ar juoni skriet". - bites spērās, die Bienen gediehen gut Lubn. Subst. spê̦rums, der durch sper̂t bezeichnete Akt als abgeschlossen dargestelli: ne tai bija vilka bail, ne vanaga spē̦rumiņa BW. 7I42 var., weder fürchtete sie sich vor dem Wolf, noch vom Habicht ergriffen (erbeutet) zu werden. spers tev[i] (cielaviņ!) ... vanadziņi; nuo tā paša spē̦rumiņa (Ergriffensein) būs mūžam balta galva 13511. spē̦rāji putni, Raubvögel Latw. Aw. v. J. 1829, № 23. - Nebst spārdît, spars, spirinâties zu li. spirti "mit dem Fusse stossen" ai. sphuráti "stösst mit dem Fusse weg, tritt, schnellt, zuckt", av. sparaiti "tritt, stösst", gr. σπαίρω "zucke, zapple", lat. spernere "fortstossen", ir. seir "Ferse", an. sperna od. sporna "mit den Füssen ausschlagen", ahd. sporo "Sporn", spor, mhd. spur "Spur":. apr. sperclan (wie wohl für spertlan zu lesen ist) "Zehbalien" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 668 f., Trautmann Wrtb. 275 f., Persson Beitr. 417, Reichelt KZ. XXXIX, 56, Osthoff IF. VI, 16.

Avots: ME III, 990


steme

steme "ein unsauberes, liederliches (in der Kleidung) Frauenzimmer" Stockm.; iet kâ steme, viens stilbis augšā, uotrs zemē Planhof; ein unsauberer Mensch oder Gegenstand Lubn., Saikava. Mit sekundärem s- zur Wurzel tem- in timsa?

Avots: ME III, 1060


stidilbe

stidil˜be, punktierter Wasserläufer (totanus ochropus L.) Sassm.; stidilbis, rallus aquaticus LP. I, 87. vgl. titilbis.

Avots: ME IV, 1065


stilbs

stil˜bs: auch (mit ilˆ ) Erlaa, Heidenfeld; iesim plikiem stilbiem BW. 2254; "kāju liêlu un ruoku gaŗais kauls; ein (besonders harter)" Pflanzenstengel (mit il˜ ) Siuxt.

Avots: EH II, 579


tilbīte

til˜bĩte Wandsen, punktierter Wasserläufer (tolanus ochropus L.) Natur. XXXVII, 187; schwarzgrauer Wasserläufer U. Vgl. titilbis (und?) li. tilvìkas "Brachhuhn".

Avots: ME IV, 187




titidilbis

titidil˜bis "der schwarzgraue Wassertreter (?)" Dond. n. RKr. XVII, 59. Vgl, stidilis und titilbis.

Avots: ME IV, 198


tlitlis

tlitlis "?": kur titilbiņš skraida un tlitlis virs dzīles Plūd. Izglītība 11, 162.

Avots: ME IV, 216


uzsvildināt

uzsvil˜dinât Seyershof, = uzdzeldinât: ar nātrēm u. pumpas uz stilbiem.

Avots: EH II, 735


vistadille

vistadil˜le Dond. n. Rkr. XVII, 64, punktierter Wassedaufer (totanus ochropus L.). Mit ll (wenn nicht fehlerhaft für lb) aus lv (vgl. li. titilvis oben unler titilbis)? Vgl. vistilbe und stidilbis.

Avots: ME IV, 626


vistilbe

vistilbe U., RKr. Vlll, 97; Natur. XXXVII, 201, vistilbīte Angern, Markgrafen, tilbis">vistilbis Saikava, die Moorschnepfe, Haarschnepfe (ascalopax gallinula L.); vistilbs Etn. III, 10, vistilba, ein Vogel: Sprw. kam nu vistilbas dziesmu dziedāt, kad par cīruli piedzimis Br. sak. v. 1465. Zu vista˙stilbs? Vgl. (zur Porm) auch stiditbis, titilbis.

Avots: ME IV, 626, 627