Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tilu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tilu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

tilu

til˜lu, Interjektion: tillu, tillu, tentelīti! VL. aus Ronneb.

Avots: ME IV, 189


tilu

tilu, tilum, Interjektion: tilu, tilu (Var.: tilum, tilum), buku, buku, sieviņ[u] vedu ve̦zumā BW. 27241 var. tilu, tilu, vagarīte...! 31445, 6.

Avots: ME IV, 190

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (18)

bresme

II bresme, der Brathsen (abramis brama L.) Sassm.; bresmes maukas bērns, der Bleier (leuciscus rutilus) ebenda. Aus mnd. bressem.

Avots: EH I, 240


izstilt

izstìlt 2 , -stiļu (Līvāni) od. -stìlstu 2 (Pilda), -stilu, = iztilt, aushalten: nevaru tur ilgāk i. Jāsmuiža, Warkh. nevar savā ādā i. Bērzpils. viņš karstumu labi izstilst Ludsen.

Avots: EH I, 483


iztilt

iztilˆt, - stu, - u, intr., ausbleichen: lini iztiluši Dond.

Avots: ME I, 818


pārskandināt

pãrskañdinât, tr., dichtend um-, übersetzen: Dünsbe̦rgs "Reinecke Fuchs" pārskandinājis daktiluos Plūd.

Avots: ME III, 175


patilt

[patilt 2 Dond., = patilât: lai lini vēl patilst! nav vēl labi iztiluši.]

Avots: ME III, 122


plaķis

plaķis,

1) der Bleier (leuciscus rutilus L.)
RKr. VIII, 104, U.;

2) ein Kuhfladen:
kâ plaķis virsuon gul, als ein Kuhfladen liegt es oben Für. I (unter plakt). In der Bed. 1 wohl auf li. plãkė "der Blei" beruhend; in der Bed. 2 wohl aus plaka I umgebildet,

Avots: ME III, 317, 318


plicis

plicis, der Bleyer (leuciscus rutilus L.) RKr. VIII, 104, U.; Blicke, Pliete (abramis blicca) RKr. IX, 94; "bresmes maukas bē̦rns" Sassm.

Avots: ME III, 343


plukšķis

II plukšķis, der Bleyer (leuciscus rutilus L.) RKr. VIII, 104, U.

Avots: ME III, 356


rauda

I rauda,

1): auch BW. 2704 var., (mit aũ) Lemb., Schnehpeln, (mit àu 2 ) Auleja, Kortenhof, Oknist, Sessw., (mit àu) AP., Ramkau, Smilt., Trik., (mit 2 ) Dobl., Erwalen, Laidsen, Salisb., Stenden. "rutilis" ME. III, 481 zu verbessern in "rutilus".

Avots: EH II, 355


rudulis

rudulis, abramis ballerus L. RKr. VIII, 103; der Bleyer (cyprinus ballerus) Fischer 127; das Rotauge (leuciscus erythrophthalmus L.) Natur. XXXVII, 37; die Plötze (leuciscus rutilus) Caв. II, 222.

Avots: ME III, 554


sarkanacis

sar̂kanacis,

1) ein Rotäugiger:
atjāj tautu sarkanacis (Var.: rudacītis) BW. 14406 var.;

2) leuciscus rutilus Konv. l 182.

Avots: ME II, 719


spīdene

spīdene, die Maiblume (convallaria majalis L.) Konv. 2 1988, Wid.; vgl. spīdele und spīdzene(s) 2 . spîdêt (li. spindė´ti "glänzen") Wolm., u. a., spidêt PlKur., -u, -ẽju, ein Refl. spīdēties Krišs Laksts 83, glänzen, scheinen, leuchten: saule spīd, die Sonne scheint. meness, zvaigznes spīd, der Mond, die Sterne leuchten. kas tur spīd, kas tur viz...? brāļam spīd stikla luogi BW. 5944. Part. spīduots, -ša U., glänzend: nazis būs spīduots Pas. II, 212. - Subst. spîdê̦tãjs, das Johanniswürmchen (lampyris noctiluca L.). Zu spīst, spuod(r)s, spuožs; vgl. Walde Vrgl. Wrtb. II, 664. spend- etwa kontaminiert aus speng- (in le. spīgulis u. a.) und splend- (in lat. splendēre)?

Avots: ME III, 1001


spīdulis

spîdulis (li. spindulỹs "Glanz"),

1) was glänzt, leuchtet, schimmert, eine glänzende Sache
Dr., Wid.: pulksteņa ķēde ar . . . spīduļiem, kas tur klāt karājas Kaudz. M. 32. spīdulīši karājas ausīs Jaunie mērn. laiki I, 16. aiz pasaulīgu ruotu spīduļiem 24. apkārusies spîduļiem (mit glänzendem Tand) Jürg.; "ein angezündeter, in die Runde gedrehter Holzspan" Bauske;

2) spīduļi, noctiluca Konv. 2 2714.

Avots: ME III, 1001


stīladzis

stīladzis U., stīlags U., stīlāgs Dünhof, ein Griffel U., ein Stift U. Nach Petersson Heterokl. 98 f. zu mnd. stīl "Säule, Stange", norw. stīl "dünner Stecken", and. stil "Schaft", ahd. stil, lat. stilus "Stiel" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 612). Zum Suffix vgl. gr. στέλεχος "Stamm".

Avots: ME IV, 1075, 1076


stilt

stilt, stilstu, stilu,

1) stil˜t PS., Serbigal, Smilt., Nötk., stìlt 2 Mar., Grundsahl, Stomersee, Aahof, Golg., Selsau, Schwanb., ruhig werden, sich beruhigen
Pas. V, 32, 246; aufhören; ruhig sein; (in der Erwartung) aushalten: viņš nevar ne˙maz stilt (ruhig werden) Ronneb. vējš stilst (hört auf, legt sich) Golg. es kâ lielais brē̦kulis ne˙kad nevarēju stilt Aps. A. v. J. 1900, S. 884. stilsti, rimsti, kumeliņ! BW. 14488, 5 var. tik tam stilt, tik tam rimt, man[a] auguma pē̦lājam 8966 var. es nestilu negājusi 1259. stilsti mierā! sei ruhig! nestilst (ist so unruhig) kâ īle̦ns maisā Mar. zuobs sāpēja, bet nu jau sāk stilt (fängt an weniger zu schmerzen) Golg. lai tak... izārstējuot viņai tuo zuobu, vairs ne˙kur nevaruot stilt. nu tu gan nevari vairs stilt (vor Erwartung aushalten, erwarten) Grundsahl, (ähnlich) Serbig., Smilt, vai tu stilsi (wirst du aufhören), vai ne? Selsau, Schwanb.;

2) stìlt 2 Warkh., Warkl., Pilda, Zvirdzine, bleiben
Infl. n. U.: jis nevar ilgāk stilt (aus Mangel an Zeit), aiz uztraukuma nezināja, kur stil˜t (= palikt) Serbigal. Wohl von stilli II abgeleitet.

Avots: ME IV, 1069


tilaudas

tilaudas Lasd., Libauer Strand, Riga, (mit 2 ) N.-Bartau, Ar., tilaudi Ar., (mit ll ) Mag. III, 1, 124, tilandi U., Bielenstein Holzb. 715, tillandas ebenda 611, tillaudas Sarreiken n. BielU., tiluodas">tiluodas Ar., Kalnazeem, Edinburg, die Bretter, welche die Diele eines Bootes bilden; tilandes N.-Bartau n. Etn. I, 121, das Bootsgerippe; tilandi Etn. II, 107, tillandi Bielenstein Holzb. 6I1, tillandas ebenda, die Ruderbānke im Boot: ar kājām laivas grīdkuokuos un tilaudas atspēries Janš. Tie, kas neaizmirst 14. laivā ietaisīti tilandi, dēļi, uz kuo braucējs sēž Etn. II, 107. Zu tale II, s. Būga KSn. I, 262 u. a. Wenn die Form mit n zuverlāssig ist, stammt sie aus dem Kurischen (zum Suffix vgl. etwa apr. abskande "Erle" ); in diesem Fall ist -uo- aus urbalt. -an- entstanden, und zum au neben uo s. Le. Gr. § 213.

Avots: ME IV, 186


tilt

I tilˆt 2 Dond., Stenden, tilstu, tilu, weich werden, verwittern (vom Flachs); "nīkt" Dond.: lini vēl tilst uz lauka, bet drīz būs iztiluši Dond. man jātilst laukā ebenda. Zu aksl. tьlěti "vermodern, verwesen, vergehen".

Avots: ME IV, 189


turbala

turbala RKr. VIII. 104, = rauda I, leuciscus rutilus.

Avots: EH II, 704