Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tima' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tima' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

tima

tima (r. тьма "Finsternis") die Dunkelheit Wid. Nebst timt zu li. témti "dunkel werden" u. a., s. timsa.

Avots: ME IV, 190


timakains

timakains (mit a < e̦?) Ramkau "dūmakains": t. laiks.

Avots: EH II, 682


timakla

timakla (mit a < e̦?) Ramkau "dūmakas".

Avots: EH II, 682


timaļa

timaļa,

1) ein Schmutzfink:
gatavs timaļa, nuovārtījies, ka te̦m vien Alksnis-Zundulis;

2) ein Weinerlicher
Austr.

Avots: ME IV, 190


timaļāties

timaļâtiês "sich langsam ankleiden" Odensee.

Avots: ME IV, 190

Šķirkļa skaidrojumā (13)

kāposts

kàpuõsts [C.], kàpuôsts [PS., Wolm.], der Kohl (brassica oleracea): kāpuostus cirst od. nuoņemt, der Kohn abnehmen. kāpuostus apsist, den Kohl behäufeln. Sprw.: kāpuosta galva ir arī galva. tam ir kāpuostu galva. kamē̦r kāpuosti uzaugs, gaļa ve̦ca paliks. tas nav ne putra, ne ķapuosti. baltie kāpuosti Weisskraut; brūnie k., Braunkohl Mag. IV, 2, 119; biešu kāpuosti, eine Suppe aus Beetenblättern Kand.; dze̦guzes kāpuosti, Sauerklee; galviņu k., Kopfkohl (brassica oleracea); jūŗas k., crambe maritima; pīļu k. A. XX, 543; puķu k., Blumenkohl; rubeņa od. teteŗa k., Ruten, Prügel: es uzmeklēju teteŗa kāpuostus A. XVI, 835; zaķu k., Sauerklee (oxalis acetosella) Mag. IV, 2, 81; Haselwurz (asarum europaeum) Konv. 2 3539. [Nebst li. kopũstas und estn. kābustas zunächst aus r. капуста; vgl. Berneker Wrtb. I, 486.]

Avots: ME II, 194


lokavi

luõkavi, [lùokavi 2 Fehgen, Linden in Kurl.], luõki, der Lauch; ē̦damie luoki, luociņi, Schnittlauch (allium schoenoprasum) RKr. II, 66, III, 62; āža od. buku luoki, Ackerlauch (allium vineale) II, 66; Konv.2 2321; jūŗas luoki, scilla maritima Latv. Der Sing. luõks, luõkavs, die einzelne Pflanze. [luõks entweder aus mnd. lôk (woher auch estn. lōk dass.), oder aber aus der urslavischen Form von r. лук; luokavs beruht wohl auf dem für Letten deminutivisch aussehenden r. лýковина "Zwiebel".)

Avots: ME II, 525


parādīt

parãdît [li. paródyti], tr., zeigen, weisen, erweisen, offenbaren: uguni, guodu, labu sirdi mīlestību. ve̦cam ceļu parādīju BW. 29497. es tai guodu parādīju 23586. bagātais neatnāca ne acis parādīt LP. V, 308. es jau savas sirds jums nevaru parādīt AU. Refl. -tiês, sich zeigen, erscheinen: saulīt, baltā māmuliņa, parādies ganiņiem! BW. 29309. vienu nakti māte tam parādās LP. IV, 19. Subst. parãdĩjums, das Gezeigte, die Erscheinung; s. parãdĩba; parãdîšana,

a) das Zeigen, Weisen;

b) die Offenbarung
(bibl.): Jāņa parādīšanas grāmata;

c) ein Legitimationsschein, Pass:
vai jums kāda parādīšana? parãdîšanâs, das Erscheinen; parãditãjs, wer zeigt, erweist.

Avots: ME III, 88


potēt

puõtêt, -ẽju, tr.,

1) impfen:
bakas puotēt;

2) pfropfen:
pa vārtiem izvedīs pašu ruožu puotē̦tāju BW. 6435 var. dārza puotē̦tāja 2667, 5. saknīšu puotē̦tāja 13649. - puõtôjamais, der oder das zum Pfropfen od. Impfen Bestimmte. Nebst estn. tima aus mnd. poten "pfropfen".

Avots: ME III, 460


satimst

satimst Golg., Lis., satimt, satimuôt Laud., intr., = satumst, dunkel, dämmerig werden: īsa bija Jāņu nakts: te satimsa, te izausa vakarēja gaisumiņa BW. 33200, 2, ka[d] ļaudīm diena ausa, man satima vakariņš 9157. tâ satimuojis, ka ne˙maz redzēt Laud.

Avots: ME III, 763


sliktēt

sliktêt,

1) schlichten, bestreichend glätten:
sliktē̦ts, stīvē̦ts, divreiz mērīts, ar pautiem smē̦rē̦ts (Rätsel) RKr. VII, 1013;

2) Getreide in eine
slikta zusammenlegen Wilsenhof, Alt-Ottenhof, Bauske. In der Bed. 1 nebst estn. lintima aus mnd. slichten "eben machen".

Avots: ME III, 931


temēt

II temêt (?), -u, -ẽju, tropfen, triefen: gatavais timaļa! nuovārtījies, ka tem vien Alksnis-Zundulis.

Avots: ME IV, 161


timinieks

timinieks Wessen, timenîca Gr.-Buschh., ein dunkler Ort; timinieks Wessen, timnieks Manz. Lettus, U., timenîca Gr.-Buschh., timnica Wid., timnice Kand. n. U., das Gefängnis (unter einem Gebäude) Manz. Lettus: iegājām dzīvā timenīcā (an einen schmutzigen und dunklen Ort) Gr.-Buschh, timinieks "dunkler Ort" zu tima; timenīca aus slav. *tьmьnica "Gefängnis".

Avots: ME IV, 191


timsa

tìmsa 2 Adl., Bers., Golg., Gr.-Buschh., Grosdohn, Kl., Kreuzb., Lis.,. Lös., Lub., Mar., Marzen, Meselau, N.-Peb., Odsen, Ogershof, Oselshof, Saikava, Schwanb., Selb., Selsau, Sessw., Setzen, Warkl. u. a., tim̂sa 2 AP., timsa U:, Alswig, Korwenhof, N.-Laitzen, Nötk., = tùmsa. Nebst timst und tima (s. dies) zu li. tamsà "Finsternis", timsras "schweissfüchsig", ai. támaḥ, ir. temel "Dunkel, Finsternis", lat. temere "blindlings", ahd. demar "Dämmerung" u. a., s. Trautmann Wrtb. 322 f.

Avots: ME IV, 191


timt

timt: auch (mit ìm 2 ) Auleja: jau saule bij aizalaiduse, jau tima.

Avots: EH II, 682


timt

timt Bers., Praes. timst, Praet, tima, = timst. Zu tima.

Avots: ME IV, 192


vantaļāt

van̂taļât 2 Kurs., -ãju "ohne Arbeit umhergehen": kuo tad šis dara? - tâ˙pat vantaļā apkārt Kurs. Wie verhält sich dazu estn. wantima "gehen, schlendern"?

Avots: ME IV, 472


ziktēt

ziktêt,

I) visieren, zielen
U., Burtn., Drosth, Kalz., Kosenhof, Lappier, Mar., Meiran, Memelshof, Nötk., Ramelshof, Schujen;

2) beaufsichtigen, bewachen
Drosth., Rujen-Törnei;

3) heimlich anschauen
Lubn.;

4) mit grossem Interesse besehen
Zvirgzdine; unruhig und aufmerksam ausschauen Fehsen, Kokn., Stomersee; aufmerksam beobachten Spr.; gespannt, aufmerksam zuschauen: kad cilvē̦ks ē̦d, tad suns ziktē N.-Peb. viņš uz meitām vien ziktē N.-Peb. Refl. -tiês,

1) visieren, zielen
U.;

2) spähend umherschauen
Nötk. In der Bed. 1 vielleicht aus schwed. sikta "zielen"; doch vgl. auch estn. sihtima dass.

Avots: ME IV, 718