Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tima' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tima' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
tima
tima (r. тьма "Finsternis") die Dunkelheit Wid. Nebst timt zu li. témti "dunkel werden" u. a., s. timsa.
Avots: ME IV, 190
Avots: ME IV, 190
timakains
timakla
timaļa
timaļa,
1) ein Schmutzfink:
gatavs timaļa, nuovārtījies, ka te̦m vien Alksnis-Zundulis;
2) ein Weinerlicher
Austr.
Avots: ME IV, 190
1) ein Schmutzfink:
gatavs timaļa, nuovārtījies, ka te̦m vien Alksnis-Zundulis;
2) ein Weinerlicher
Austr.
Avots: ME IV, 190
timaļāties
Šķirkļa skaidrojumā (13)
kāposts
kàpuõsts [C.], kàpuôsts [PS., Wolm.], der Kohl (brassica oleracea): kāpuostus cirst od. nuoņemt, der Kohn abnehmen. kāpuostus apsist, den Kohl behäufeln. Sprw.: kāpuosta galva ir arī galva. tam ir kāpuostu galva. kamē̦r kāpuosti uzaugs, gaļa ve̦ca paliks. tas nav ne putra, ne ķapuosti. baltie kāpuosti Weisskraut; brūnie k., Braunkohl Mag. IV, 2, 119; biešu kāpuosti, eine Suppe aus Beetenblättern Kand.; dze̦guzes kāpuosti, Sauerklee; galviņu k., Kopfkohl (brassica oleracea); jūŗas k., crambe maritima; pīļu k. A. XX, 543; puķu k., Blumenkohl; rubeņa od. teteŗa k., Ruten, Prügel: es uzmeklēju teteŗa kāpuostus A. XVI, 835; zaķu k., Sauerklee (oxalis acetosella) Mag. IV, 2, 81; Haselwurz (asarum europaeum) Konv. 2 3539. [Nebst li. kopũstas und estn. kābustas zunächst aus r. капуста; vgl. Berneker Wrtb. I, 486.]
Avots: ME II, 194
Avots: ME II, 194
lokavi
luõkavi, [lùokavi 2 Fehgen, Linden in Kurl.], luõki, der Lauch; ē̦damie luoki, luociņi, Schnittlauch (allium schoenoprasum) RKr. II, 66, III, 62; āža od. buku luoki, Ackerlauch (allium vineale) II, 66; Konv.2 2321; jūŗas luoki, scilla maritima Latv. Der Sing. luõks, luõkavs, die einzelne Pflanze. [luõks entweder aus mnd. lôk (woher auch estn. lōk dass.), oder aber aus der urslavischen Form von r. лук; luokavs beruht wohl auf dem für Letten deminutivisch aussehenden r. лýковина "Zwiebel".)
Avots: ME II, 525
Avots: ME II, 525
parādīt
parãdît [li. paródyti], tr., zeigen, weisen, erweisen, offenbaren: uguni, guodu, labu sirdi mīlestību. ve̦cam ceļu parādīju BW. 29497. es tai guodu parādīju 23586. bagātais neatnāca ne acis parādīt LP. V, 308. es jau savas sirds jums nevaru parādīt AU. Refl. -tiês, sich zeigen, erscheinen: saulīt, baltā māmuliņa, parādies ganiņiem! BW. 29309. vienu nakti māte tam parādās LP. IV, 19. Subst. parãdĩjums, das Gezeigte, die Erscheinung; s. parãdĩba; parãdîšana,
a) das Zeigen, Weisen;
b) die Offenbarung
(bibl.): Jāņa parādīšanas grāmata;
c) ein Legitimationsschein, Pass:
vai jums kāda parādīšana? parãdîšanâs, das Erscheinen; parãditãjs, wer zeigt, erweist.
Avots: ME III, 88
a) das Zeigen, Weisen;
b) die Offenbarung
(bibl.): Jāņa parādīšanas grāmata;
c) ein Legitimationsschein, Pass:
vai jums kāda parādīšana? parãdîšanâs, das Erscheinen; parãditãjs, wer zeigt, erweist.
Avots: ME III, 88
potēt
puõtêt, -ẽju, tr.,
1) impfen:
bakas puotēt;
2) pfropfen:
pa vārtiem izvedīs pašu ruožu puotē̦tāju BW. 6435 var. dārza puotē̦tāja 2667, 5. saknīšu puotē̦tāja 13649. - puõtôjamais, der oder das zum Pfropfen od. Impfen Bestimmte. Nebst estn. põtima aus mnd. poten "pfropfen".
Avots: ME III, 460
1) impfen:
bakas puotēt;
2) pfropfen:
pa vārtiem izvedīs pašu ruožu puotē̦tāju BW. 6435 var. dārza puotē̦tāja 2667, 5. saknīšu puotē̦tāja 13649. - puõtôjamais, der oder das zum Pfropfen od. Impfen Bestimmte. Nebst estn. põtima aus mnd. poten "pfropfen".
Avots: ME III, 460
satimst
sliktēt
sliktêt,
1) schlichten, bestreichend glätten:
sliktē̦ts, stīvē̦ts, divreiz mērīts, ar pautiem smē̦rē̦ts (Rätsel) RKr. VII, 1013;
2) Getreide in eine
slikta zusammenlegen Wilsenhof, Alt-Ottenhof, Bauske. In der Bed. 1 nebst estn. lintima aus mnd. slichten "eben machen".
Avots: ME III, 931
1) schlichten, bestreichend glätten:
sliktē̦ts, stīvē̦ts, divreiz mērīts, ar pautiem smē̦rē̦ts (Rätsel) RKr. VII, 1013;
2) Getreide in eine
slikta zusammenlegen Wilsenhof, Alt-Ottenhof, Bauske. In der Bed. 1 nebst estn. lintima aus mnd. slichten "eben machen".
Avots: ME III, 931
temēt
II temêt (?), -u, -ẽju, tropfen, triefen: gatavais timaļa! nuovārtījies, ka tem vien Alksnis-Zundulis.
Avots: ME IV, 161
Avots: ME IV, 161
timinieks
timinieks Wessen, timenîca Gr.-Buschh., ein dunkler Ort; timinieks Wessen, timnieks Manz. Lettus, U., timenîca Gr.-Buschh., timnica Wid., timnice Kand. n. U., das Gefängnis (unter einem Gebäude) Manz. Lettus: iegājām dzīvā timenīcā (an einen schmutzigen und dunklen Ort) Gr.-Buschh, timinieks "dunkler Ort" zu tima; timenīca aus slav. *tьmьnica "Gefängnis".
Avots: ME IV, 191
Avots: ME IV, 191
timsa
tìmsa 2 Adl., Bers., Golg., Gr.-Buschh., Grosdohn, Kl., Kreuzb., Lis.,. Lös., Lub., Mar., Marzen, Meselau, N.-Peb., Odsen, Ogershof, Oselshof, Saikava, Schwanb., Selb., Selsau, Sessw., Setzen, Warkl. u. a., tim̂sa 2 AP., timsa U:, Alswig, Korwenhof, N.-Laitzen, Nötk., = tùmsa. Nebst timst und tima (s. dies) zu li. tamsà "Finsternis", timsras "schweissfüchsig", ai. támaḥ, ir. temel "Dunkel, Finsternis", lat. temere "blindlings", ahd. demar "Dämmerung" u. a., s. Trautmann Wrtb. 322 f.
Avots: ME IV, 191
Avots: ME IV, 191
timt
timt
vantaļāt
van̂taļât 2 Kurs., -ãju "ohne Arbeit umhergehen": kuo tad šis dara? - tâ˙pat vantaļā apkārt Kurs. Wie verhält sich dazu estn. wantima "gehen, schlendern"?
Avots: ME IV, 472
Avots: ME IV, 472
ziktēt
ziktêt,
I) visieren, zielen
U., Burtn., Drosth, Kalz., Kosenhof, Lappier, Mar., Meiran, Memelshof, Nötk., Ramelshof, Schujen;
2) beaufsichtigen, bewachen
Drosth., Rujen-Törnei;
3) heimlich anschauen
Lubn.;
4) mit grossem Interesse besehen
Zvirgzdine; unruhig und aufmerksam ausschauen Fehsen, Kokn., Stomersee; aufmerksam beobachten Spr.; gespannt, aufmerksam zuschauen: kad cilvē̦ks ē̦d, tad suns ziktē N.-Peb. viņš uz meitām vien ziktē N.-Peb. Refl. -tiês,
1) visieren, zielen
U.;
2) spähend umherschauen
Nötk. In der Bed. 1 vielleicht aus schwed. sikta "zielen"; doch vgl. auch estn. sihtima dass.
Avots: ME IV, 718
I) visieren, zielen
U., Burtn., Drosth, Kalz., Kosenhof, Lappier, Mar., Meiran, Memelshof, Nötk., Ramelshof, Schujen;
2) beaufsichtigen, bewachen
Drosth., Rujen-Törnei;
3) heimlich anschauen
Lubn.;
4) mit grossem Interesse besehen
Zvirgzdine; unruhig und aufmerksam ausschauen Fehsen, Kokn., Stomersee; aufmerksam beobachten Spr.; gespannt, aufmerksam zuschauen: kad cilvē̦ks ē̦d, tad suns ziktē N.-Peb. viņš uz meitām vien ziktē N.-Peb. Refl. -tiês,
1) visieren, zielen
U.;
2) spähend umherschauen
Nötk. In der Bed. 1 vielleicht aus schwed. sikta "zielen"; doch vgl. auch estn. sihtima dass.
Avots: ME IV, 718