Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tirpināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tirpināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

attirpināt

attirpinât: tirpini ātrāk savus pirkstus! vai nebūsi jau reiz attirpinājis? Vīt.

Avots: EH I, 176

attirpināt

attìrpinât, tr., die Erstarrung, Unempfindlichkeit wieder heben, beseitigen: cik patīkami uguns siltums attirpina izaukstējušuos, izmirkušuos luocekļus Vid.

Avots: ME I, 205

iztirpināt

iztìrpinât, tr., fakt. zu iztìrpt, von Vertaubung befreien, die Vertaubung beseitigen: iesim te iekšā iztirpināt kājas LP. I, 144.

Avots: ME I, 819

notirpināt

nùotìrpinât fakt., vertauben machen, betäuben: luocekļus. sajušanu var nuotrulināt, nuotirpināt vai apreibināt Vēr. II, 928.

Avots: ME II, 875

satirpināt

satirpinât,

1) = satincinât Saikava;

2) eine Zeitlang im Arrest halten
Jürg.

Avots: ME III, 763

stirpināt

stirpināt, anreizen, anregen, antreiben, bewegen Für. I. Wohl das Kausativ zu stirpt.

Avots: ME IV, 1074

tirpināt

I tirpinât,

2): kājas t. (mit ir̂ ² ) Siuxt.

Avots: EH II, 684

I tirpinât,

1) fakt. zu tirpt I, starr machen, vertauben
(tr.) Alswig, Kalleten, Lennew., Mar., Ruj., Serben, Sessw., Stolben, Wessen, (mit ir̃ ) Nötk.: bē̦rns smags auklēt, tirpina ruokas Kalleten u. a. pie darba dabūjām labi ruokas tirpināt Sessw. šausmas tirpināja viņas luocekļus Vēr. II, 4b0;

2) (ein vertaubtes, erstarrtes Glied langsam bewegend) wiederbeleben
Druw., Hirschenhof, Vīt., (mit ir̃) Jürg., (mit ìr ² ) Bers., Katnemois, Kalz., Meiran; "bewegen" Daudsewas, Kl.-Salwen, (mit ir̂ ² ) Schibbenhof; "erholen" Meselau: smagā darbā samāktuos luocekļus naktīs vajaga pastaipīt un tirpināt Druw. pagurušuos luocekļus tirpināt Druva I, 200, pastrādāja kādu pusstundu un sāka ruokas tirpināt Jürg. Peteris pēc katra sitiena tirpina kāju Aps. IV, 72. piecē̦lusies guovs tirpināja kāju Daudsewas, Kl.-Salwen. jāizbrauc zirgs, lai dabu kājas tirpināt Schibbenhof;

3) eine Zeitlang beunruhigen
Lubn. (mit ìr ² ). Refl. -tiês, seine Glieder durch Bewegung wiederbeleben: stīviem ple̦ciem un pacelēm kâ tirpinādamies gāja uz... dze̦rtuvi Dz. V.

Avots: ME IV, 196, 197

tirpināt

II tìrpinât ² Gr.- Buschhof, rächen, vergelten (in üblem Sinn): es tev gan tagad tirpināšu! Saussen. Eigentlich wohl identisch mit tirpindt I; zur Bed. vgl. čech, trápiti, klr. mopónumu "quälen", čech. trpký "widerwärtig".

Avots: ME IV, 197

tirpināt

III tir̂pinât: "klaušināt" (mit ìr ² ) Saikava.

Avots: EH II, 684

tirpināt

III tir̂pinât "ausforschen" Kalz.

Avots: ME IV, 197