Paplašinātā meklēšana

‡ âkstuôņa Kalz., Meiran u, a., jem., der etwas geckenhaft (ungehörig) tut Domopol (âkstuonńe̦), N.-Peb., Selsau, (mit â ² ) Schibbenhof.

Avots: EH I, 193

‡ astuôņa ² Dunlka, = astuoņacis. astuoņacis, ‡

2) wer acht Augen hat
(fem. ostle. ostoņace Pas. VI, 199 aus Domopol).

Avots: EH I, 132

astuoņacis, die Acht im Kartenspiel.

Avots: ME I, 146

‡ bļaûstuoņa,

1) Geschrei
Bērzgale, (mit aû ² ) Mesoten, MSil.;

2) = bļaustuonis Mesoten, MSil.

Avots: EH I, 233

čarkstuoņa, das Rauschen: dūmu mutuļi ar lielu čarkstuoņu plūda.

Avots: ME I, 405

čaukstuoņa, das Rascheln: lapu čaukstuoņa Niedra.

Avots: ME I, 406

čĩkstuoņa,

1): auch PV.;

2): auch AP.; ‡

3) jem., der zu weinen oder sich zu beklagen pflegt
AP.; wer mit allem unzufrieden ist Saikava; ‡

4) wer zu feilschen liebt
PV.

Avots: EH I, 292

čĩkstuoņa,

1) andauerndes, lautes Knarren, Knistern, das Geknarre:
durvju č. A. XX, 122. nuo mākuoņiem vientuļā čīkstuoņā birst sniega pārslas;

2) etwas, was knarrt:
diezin, kamdēļ tev tās čīkstuoņas (knarrende Stiefel) vajadzēja Poruks. visās istabās čīkstuoņu krē̦sli.

Avots: ME I, 416

čir̃kstuoņa, čirpstuoņa, anhaltendes lautes Gezwitscher, Geknister: viņš klausījās sniega čirkstuoņā A. XIV, 10.

Avots: ME I, 415

čukstuoņa, das Geflüster A. XX, 244.

Avots: ME I, 419

[dže̦rkstuoņa Fest.,

1) das Geknarre;

2) kas džerkst (in dieser Bed. auch džerkste und džerksts).]

Avots: ME I, 564

džinkstuoņa, das Klingen, das Sausen: ausu džinkstuoņa Konv. ² 778. zvārguļu džinkstuoņa Upītis Sieviete 34.

Avots: ME I, 564

‡ džir̂kstuoņa Kalz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 26, andauerndes Knirschen, Knarren: ragavu dž.

Avots: EH I, 366

garkstnoņa Weinsch., andauerndes Röcheln.

Avots: EH I, 384

gârkstuoņa ² [Telssen], eine Art Geräusch: kauja nuobeigusēs.. lielā gārkstuoņā Druva I, 494. [gārkstuoņa Neugut "eine gackernde Henne, die sich ein Ei zu legen anschickt; gā`rkstuoņa "trīcuošs, dre̦buošs truoksnis slimās krūtīs" Serben, Hirschenhof, gãrkstuôņa (Annenburg) "truoksnis kaklā" Schujen: viņš nevar skaidri parunāt, viņam kaklā gārkstuoņa. Auch ein Mensch, der oft gārkst: tas ir tīrais gārkstuoņa Hirschenhof.]

Avots: ME I, 618

grãbstuoņa, ein diebischer Mensch Grünh.

Avots: ME I, 643

[jutuoņa ,* die Stimmung.]

Avots: ME II, 120

‡ kalˆtuoņa ² Frauenb., die Dürre (anhaltend trockenes Wetter): kad k. ir, tad nevar lini paaugt.

Avots: EH I, 579

kratuoņa, das Schütteln: gāja suoļuos, lai kratuoņa un ratu rībis nejauktu iesāktās sarunas Seibolt.

Avots: ME II, 262

kul˜stuoņa, eine Umhertreiberin, ein liederliches Frauenzimmer: tu palaidnīga meita, kulstuoņa MWM. IX, 485.

Avots: ME II, 308

kustuoņa,

1): auch Erlaa, Kaltenbr., Oknist, Saikava : atkauties nuo dunduriem un visas tās kustuoņas Azand. 49. kustuoņā (wo es viele Insekten gibt)
nevar luopus turēt Erlaa; ein Insekt, ein Käfer AP.: kad kustuoņas (= dunduri) nāk;

2): die Tiere (das Tierreich) als Kollektiv
Sussei; ‡

3) ein Schimpfname für Menschen und Tiere
AP., Oknist.

Avots: EH I, 680

kustuôņa,

1) kollektiv, Ungeziefer, Insekten:
bē̦rns nevarēja ne˙kur tverties aiz kustuoņas Saul., C., Aps., Mar. kustuoņa ir kniši un dunduŗi N. - Schwanb., Lasd.;

2) Gesammtvieh im Hause
Kaul. Selten der Plur.: kustuoņas gan dieva radījums Akur. Zu kustēt.

Avots: ME II, 329

kvārkstuoņa, gewaltiges Quarren, Quaken, das Röcheln: tā bija ar nāvi cīkstē̦tāja tumša kvārkstuoņa Poruk.

Avots: ME II, 351

‡ liêtuoņa Lubn., Regenwetter: pēc... jaukā laika iestāšuoties var˙būt ilgāka l. Janš. Bandavā I, 223 (ähnlich II, 241).

Avots: EH I, 758

[līkstuoņa, eine niedrig gelegene, sumpfige Stelle: ja lielā piektdienā pa mitrām vietām staigā, tad visu gadu pa līkstuoņām ejuot stieg Planhof. Vgl. lìkstavas. ]

Avots: ME II, 487

‡ matuoņa (als sing. t.?) Saikava, = matuonis.

Avots: EH I, 785

mìegstuoņa ^2, comm., ein (mit Worten) aufdringlicher Mensch: kuo tu kâ miegstuoņa man plijies virsū? Plm. n. RKr. XVII, 68, Druw. n. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 651

‡ mîkstuoņa Kaltenbr. n. FBR. XVII, 56, Wessen, = mīkstuone.

Avots: EH I, 821

‡ mirkstuoņa laiks Janš. Līgava I, 486, feuchtes Wetter (?), Regenwetter (?).

Avots: EH I, 817

uokstuoņa,

1): auch (mit ùo ² ) Oknist;

2): auch OB.

Avots: EH II, 743

uokstuoņa,

1) das Ausschnüffeln;

2) s. uokstuonis 1 ;

3) s. uokstuonis 3.

Avots: ME IV, 415

pašutuoņa, comm., eine verrückte, betrunkene Person Nigr.: [griezīsimies visas kâ apdzē̦rušās pašutuoņas Janš. Dzimtene ² III, 341].

Avots: ME III, 117

pīkstuoņa, das Gepiepe.

Avots: ME III, 231

piñkstuoņa N.-Peb., = piñkša.

Avots: ME III, 220

rûgstuoņa ² : s. unten unter rûgt 3.

Avots: EH II, 387

rûgstuoņa ^2, Rauch: tur ir tâda rūgstuoņa, ka nevar ieiet Nigr. Zu rûgt 3.

Avots: ME III, 567

‡ sîkstuoņa ² AP., ein Geizhals.

Avots: EH II, 492

šķe̦tuoņa, comm., wer zu zanken und schimpfen liebt Stenden.

Avots: ME IV, 31

slaikstuoņa, comm., = slaistuoņa, ein Faulpelz: kuo tâ kâ slaikstuoņa slaiksties bez darba? Druw.

Avots: ME III, 913

šļakstuoņa,

1) das Plätschern, Spritzen:
bija liela šļakstuoņa (dubļu šļakstēšana) Bauske, Golg., Warkl. viļņu šļakstuoņa CTR. XIV, 77;

2) kotiger Weg
Saikava, Warkl., in Bauske dafür angeblich: šļakstuonis.

Avots: ME IV, 62

šļākstuoņa (unter šļãkstuonis): "šļakstēšana" (mit ã) Nötk.; lietus š. (mit à ² ) Erlaa, Mar.

Avots: EH II, 645

‡ slapstuoņa, = slapsts 2: lai sagūstītu slapstuoņu Austriņš Raksti V, 342.

Avots: EH II, 520

I slâpstuoņa Gr.-Buschhof, comm., einer, der sich verbirgt, Schlupfwinkel sucht: sūdzē̦tājs tiek nuotaisīts... par slāpstuoņu, kas izvairās nuo tiesas De̦glavs Rīga II, 1, 498.

Avots: ME III, 923

II slāpstuoņa,

1) = slâpsts II (mit â ²⁾ Bauske;

2) zivīm uznāk slāpstuoņa Bers., (mit â ²⁾ Bauske, = zivis sāk slâpt 2.

Avots: ME III, 924

šmīkstuoņa Ar., das Knallen, Schnalzen, Sausen, Pfeifen Wid.: spārnu šmīkstuoņu dzirduot duomā vēju šalcam Pūrs I, 116. apgrūtina ar spārnu šmīkstuoņu e̦lpuošanu Aps. V, 24.

Avots: ME IV, 85

šmiukstuoņa, das Klatschen, Knallen; mācība pastāv stibas šmiukstuoņā pa gaisu Plūd. LR. IV, 147.

Avots: ME IV, 85

‡ šmūkstuoņa PV., = šmīkstuoņa: bij ilga š., it kâ kāds liels putns smagi spārnus vēcinātu.

Avots: EH II, 650

‡ šņirkstuoņa PV., das Geknirsch: zuobu sņirkstināšanas s. iet caur kauliem.

Avots: EH II, 653

šņukstuoņa, das Schnucken, Schluchzen: šad un tad paspruka viņai pa šņukstuoņai Duomas I, 421.

Avots: ME IV, 97

‡ sprakstuoņa, = spraksts: malkai de̦guot dzirdama s. Lubn. stadalā dzirdēja savādu sprakstuoņu un šņakstināšanu A. Upītis Pirmā nakts 17.

Avots: EH II, 556

stuôstuoņa Gr. - Buschh., comm., = stuôsts: liecinieks tiesas priekšā bijis tāds kâ stuostuoņa Gr. - Buschh.

Avots: ME III, 1113

sutuoņa (unter sutuonis 1): auch Dunika, Gr.-Buschh., Kaltenbr.

Avots: EH II, 606

‡ sùtuoņa ² A.-Schwanb., Sessw., ein Faulpelz, Langschläfer.

Avots: EH II, 609

švīkstuoņa,

3): auch (mit ì ² ) Kaltenbr. n. FBR. XVII, 56.

Avots: EH II, 662

švīkstuoņa,

1) auch švīkstuons, das durch švīkstêt bezeichnete Geräusch: ļaužu pūlī švīkstuons A. v. J. 1896, S. 201. sadzirdēt daudzuo kāju švīkstuoņu A. v. J. 1902, S. 387. pātagas švīkstuoņa Vīt. lapu švīkstuoņa MWM. V1II, 289. spārnu švīkstuoņa Zalktis II, 64 und Skalbe Kâ es... 8. švīkstuoņu ... dzird ... gaisa laukuos Akurater Latvija;

2) "cilvē̦ks, kas švīkst, mīl uotru aprunāt", eine Klatschbase
(mit ì ²⁾ Gr.-Buschhof;

3) ein morastiger Sandboden
(oben Morast, unten Sand; mit ì ² und uô) Gr.-Buschhof.

Avots: ME IV, 119

‡ svìlstuoņa ² PV.,

1) "kas ātri izsvilst": sausi žagari ātri kâ s. izsvilst;

2) = svilaste: straujš cilvē̦ks ātrās dusmās kâ s. aizsvilstas.

Avots: EH II, 618

švirkstuoņa, das Geschwirre: apklusa balsu švirkstuoņa Daugava v. J.1928, No 1, S. 17.

Avots: ME IV, 117

tuõņa Grünh., Hofzumberge, N.Bartau, tuôņa ² Dunika, Rutzau, tuoņa Sessw., comm., = tūļa: kaimiņš liels tuoņa, viņam ne˙kas neve̦das Grünh. tautu meita tuoņājās . . . klētiņā. vai tu tāda tuoņa būsi, kad tu iesi druviņā? BW. 21952.

Avots: ME IV, 286

žņe̦rkstuoņa,

1): mit e̦r̂ Borchow.

Avots: EH II, 821

žņe̦rkstuoņa,

1) das Knirschen, ein knirschendes Geräusch
Vīt., (mit e̦r̂ ) AP., Golg., KatrE., Saikava, Schujen, (mit e̦r̃ ) Kegeln: pagrabā dzirdama žņe̦rkstuoņa: kaķis tiesā peli Saikava;

2) comm., = žņe̦rksts 1.

Avots: ME IV, 825

zvākstuoņa, ein gewisser (andauernder) Lärm: izdzirda... tuo brutāluo zvākstuoņu, kâ kad tē̦raudkatlā bē̦rtu uoļus A. Brigader Dauagava I, 1509.

Avots: ME IV, 767

žvākstuoņa, = zvākstuoņa: (zvana sauciens) ar chaotisku žvākstuoņu sita pāri dzirdei A. Brig. Daugava I, 1087.

Avots: ME IV, 843

žvankstuoņa, = žvankstêšana: tē̦rauda sliežu žvankstuoņa Domas I, 56. jāklausās ieduomīguo rāpuļu (= cilvē̦ku) žvankstuoņā Ezeriņš Leijerkaste II, 200.

Avots: ME IV, 842

žvarkstuoņa, Gerassel: dzirdēja važu žvarkstuoņu Niedra Kad mēnesis dilst 16.

Avots: ME IV, 843

žve̦rkstuoņa Vīt. "kas žverkst 2".

Avots: ME IV, 844

žvīkstuoņa, = švīkstuoņa, andauerndes Sausen, Brausen: aukas žvīkstuoņa Akurater Astras 65.

Avots: ME IV, 848

žviñkstuoņa: gaiss ... pilns nedzirdamas žvinkstuoņas Blaum. Raksti XI, 14 (1938), 291.

Avots: EH II, 824

žviñkstuoņa Bauske (angeblich mit ngs), andauerndes Klingen, Sausen.

Avots: ME IV, 846

‡ žvirkstuoņa Daugava 1937, S. 110, das durch einen fahrenden Tramwaywagen bewirkte Geräusch.

Avots: EH II, 824