ākstoņa
‡ âkstuôņa Kalz., Meiran u, a., jem., der etwas geckenhaft (ungehörig) tut Domopol (âkstuonńe̦), N.-Peb., Selsau, (mit â 2 ) Schibbenhof.
Avots: EH I, 193
Avots: EH I, 193
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tuôņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tuôņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)
astoņa
‡ astuôņa 2 Dunlka, = astuoņacis. astuoņacis, ‡
2) wer acht Augen hat
(fem. ostle. ostoņace Pas. VI, 199 aus Domopol).
Avots: EH I, 132
2) wer acht Augen hat
(fem. ostle. ostoņace Pas. VI, 199 aus Domopol).
Avots: EH I, 132
kustoņa
kustuôņa,
1) kollektiv, Ungeziefer, Insekten:
bē̦rns nevarēja ne˙kur tverties aiz kustuoņas Saul., C., Aps., Mar. kustuoņa ir kniši un dunduŗi N. - Schwanb., Lasd.;
2) Gesammtvieh im Hause
Kaul. Selten der Plur.: kustuoņas gan dieva radījums Akur. Zu kustēt.
Avots: ME II, 329
1) kollektiv, Ungeziefer, Insekten:
bē̦rns nevarēja ne˙kur tverties aiz kustuoņas Saul., C., Aps., Mar. kustuoņa ir kniši un dunduŗi N. - Schwanb., Lasd.;
2) Gesammtvieh im Hause
Kaul. Selten der Plur.: kustuoņas gan dieva radījums Akur. Zu kustēt.
Avots: ME II, 329
Šķirkļa skaidrojumā (5)
gārkstoņa
gârkstuoņa 2 [Telssen], eine Art Geräusch: kauja nuobeigusēs.. lielā gārkstuoņā Druva I, 494. [gārkstuoņa Neugut "eine gackernde Henne, die sich ein Ei zu legen anschickt; gā`rkstuoņa "trīcuošs, dre̦buošs truoksnis slimās krūtīs" Serben, Hirschenhof, gãrkstuôņa (Annenburg) "truoksnis kaklā" Schujen: viņš nevar skaidri parunāt, viņam kaklā gārkstuoņa. Auch ein Mensch, der oft gārkst: tas ir tīrais gārkstuoņa Hirschenhof.]
Avots: ME I, 618
Avots: ME I, 618
kustūne
okstonis
uokstuonis,
1) uokstuonis Elv., L., St., U., Memelshof, Vīt., (mit ùo 2 ) Bers., KL, Sessw., uokstuons U., uôkstuôņa 2 Dunika, die Spür-, Suchbiene:
iekams bite spietuo, darba bites izsūta jaunu vietu meklēt; tās sauc par uokstuoņiem Konv. 2 381. te spietuošanas laikā viņus (= bišu klučus) vieglāki varēja atrast uokstuoņi, kas, iekām spiets pilnīgi atraisījās nuo struopa, devās izlūkuos E. Virza Daugava I, 1057;
2) Plur. uokstuoņi, die Fühlhörner der Insekten
L.;
3) uokstuonis Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 62, Kurmene, Schönberg, ùokstuoņa 2 Bers., Fest., Sessw., (mit uô 2 ) Bauske, comm., der Schnüffler:
kuo tu te staigā kâ uokstuonis! Schönberg. sprāgsti, skauģi, uokstuone, uodze! Vensku E.
Avots: ME IV, 415
1) uokstuonis Elv., L., St., U., Memelshof, Vīt., (mit ùo 2 ) Bers., KL, Sessw., uokstuons U., uôkstuôņa 2 Dunika, die Spür-, Suchbiene:
iekams bite spietuo, darba bites izsūta jaunu vietu meklēt; tās sauc par uokstuoņiem Konv. 2 381. te spietuošanas laikā viņus (= bišu klučus) vieglāki varēja atrast uokstuoņi, kas, iekām spiets pilnīgi atraisījās nuo struopa, devās izlūkuos E. Virza Daugava I, 1057;
2) Plur. uokstuoņi, die Fühlhörner der Insekten
L.;
3) uokstuonis Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 62, Kurmene, Schönberg, ùokstuoņa 2 Bers., Fest., Sessw., (mit uô 2 ) Bauske, comm., der Schnüffler:
kuo tu te staigā kâ uokstuonis! Schönberg. sprāgsti, skauģi, uokstuone, uodze! Vensku E.
Avots: ME IV, 415
sutonis
sutuonis, sutuoņa laiks U.,
1) auch sutuôņa Saikava, Fest., Prl., Stelp., sehr heisses, schwüles Wetter
Ugalen n. FBR. VII, 17: sutuoņa laikā A. v. J. 1899, S. 492. saules sutuoņa Austr. kas par nepane̦samu sutuoņu! Blaum. Pie skala ug. 59;
2) sutuoņi, der Dampf
Erlaa, Peb. n. U.;
3) sutuoņi L., wasserhaltiges Land
(auch: sutuoņu zeme) U.;
4) gebrannter Rasen im Küttis
U.;
5) sutuoņa Fest., Stelp., die Eile, Hetze.
Avots: ME III, 1129
1) auch sutuôņa Saikava, Fest., Prl., Stelp., sehr heisses, schwüles Wetter
Ugalen n. FBR. VII, 17: sutuoņa laikā A. v. J. 1899, S. 492. saules sutuoņa Austr. kas par nepane̦samu sutuoņu! Blaum. Pie skala ug. 59;
2) sutuoņi, der Dampf
Erlaa, Peb. n. U.;
3) sutuoņi L., wasserhaltiges Land
(auch: sutuoņu zeme) U.;
4) gebrannter Rasen im Küttis
U.;
5) sutuoņa Fest., Stelp., die Eile, Hetze.
Avots: ME III, 1129