Paplašinātā meklēšana

I tuõša Drosth., wer stöhnt, keucht (tùoš I).

Avots: ME IV, 287

‡ II toša Salis, ein kleiner, leichter Pantoffel.

Avots: EH II, 689

II tuoša,

1) ein Zauderer
U.;

2) ein vernagelter Mensch
U.

Avots: ME IV, 287

toša, comm., wer langsam un schwerfällig geht: tava sieva, tā tikai ir tāda toša Dond. Zu tosa II? Oder nebst tošât mit kur. o aus u zu tust?

Avots: ME IV, 216

‡ tùkstùoša ² Kalupe, Līvāni, Pilda, Skaista, Višķi, = tũkstuotis.

Avots: EH II, 707

tūkstuošaîns*, tausendfach (?): nakts izliedama savu tūkstuošainuo zvaigžņu pasauļu mirdzumu Veselis Netic. Toma mīlest. 124.

Avots: ME IV, 279

tũkstuošais, der tausendste: simtiņš gaja manis gūt, tūkstuošais nesaguva BW. 13532 var.

Avots: ME IV, 279

nùoar̂t,

1): nuoara kalnu; ar laiku tīrums izlīdzinājās Warkl.; ‡

2) n. zemi, Land abnutzen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; nuoarta zeme Diet., = nuõra; ‡

3) längere Zeit bzw. bis zu einem bestimmten Zeitpunkt pflügen:
kalps ... nuoara līdz vē̦la vakara Pas. XII, 261; ‡

4) "ar mieta arklu pluostu apturēt" Saikava: pluostus pavada pluostnieki, ... ęjuot gar krastu ..., vaduot kuokus ar ķekšiem un vajadzīgās vietās pluostus nuoaŗuot, t. i. apturuot Latv. konv. vārdn., s. v. Plostošana. stipra, jauna rīcāga vajag, lai var pluostu n. Saikava. Refl. -tiês, ‡

2) versehentlich gepflügt werden
(perfektiv): šitij vaga man škībi nuoarās Saikava.

Avots: EH II, 30