Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tore' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tore' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
store
II stùore 2 : das Zitat aus Plūd. Rakstn. II, 335 ist als falsch (mit stuore für stora < stara) zu streichen!
Avots: EH II, 598
Avots: EH II, 598
tore
toreiz
tuoreiz,
1): mit uõ Behnen;
2): auch (mit ùo 2 ) Višķi u. a., s. Augstkalns FBR. XI, 49; tu t. veries! Pas. III, 246.
Avots: EH II, 709
1): mit uõ Behnen;
2): auch (mit ùo 2 ) Višķi u. a., s. Augstkalns FBR. XI, 49; tu t. veries! Pas. III, 246.
Avots: EH II, 709
toreiz
tuoreiz,
1) tùoreĩz Wolm., tuõreĩz Sassm., tùoreĩzi, tùorèiziņ 2 Zvirgzdine, damals: tuoreizi nuogājis kāds vīrs uz mežu Etn. III, 110;
2) dann
Infl.: grib davilkt da pusei . . . i[r] tuoreiz sviest atpakaļ Pas. II, 137 (aus Lixna). ieberiet ze̦ltu..., tuoreiz atduošu ādu III, 87 (aus Kapiņi).
Kļūdu labojums:
Infl. = Infl., Ober-Kurl.
Avots: ME IV, 286
1) tùoreĩz Wolm., tuõreĩz Sassm., tùoreĩzi, tùorèiziņ 2 Zvirgzdine, damals: tuoreizi nuogājis kāds vīrs uz mežu Etn. III, 110;
2) dann
Infl.: grib davilkt da pusei . . . i[r] tuoreiz sviest atpakaļ Pas. II, 137 (aus Lixna). ieberiet ze̦ltu..., tuoreiz atduošu ādu III, 87 (aus Kapiņi).
Kļūdu labojums:
Infl. = Infl., Ober-Kurl.
Avots: ME IV, 286
toreizējs
tùoreĩzẽjs, damalig: dē̦ls saticis tuoreizējuo skudru LP. VI, 337, tuoreizējam nabadziņam tagad tik labi klājuoties VII, 830. tē̦va tuoreizējās duomas 1118.
Avots: ME IV, 286
Avots: ME IV, 286
toreizi
toreizīgs
toreizinai
Šķirkļa skaidrojumā (15)
dvars
dvars Sassm., dvaŗš Dond. n. Bezzenberger Lett. Di. - Stud. 169, dvari in Dond., [Wandsen], eine Art Pforte, welche aus schiebbaren, liegenden Stangen besteht (gew. vārstuļi genannt): ar dieviņu vārti, dvari, es jūs nu vairs nevārstīšu. dvari aizvilkti kārtīm RKr. VI, 88. [Zu dur(v)is (s. dies), slav. dvorź "Hof", la. forum "Vorhof", apers. duvarayā "am Hofe" od. "am Tore" u. a.]
Avots: ME I, 536
Avots: ME I, 536
kliedzējs
klìedzẽjs, der Schreihals, der Schreiende: dziedātāju putni un kliedzēji, clamatores Konv. 2 674.
Avots: ME II, 231
Avots: ME II, 231
klūga
II klũga,
1) und
2): eine aus Weidenzweigen gewundene (ehemals auch geschmiedete)
stĩpa 2 Siuxt; ņiedru sijas, stiebru klūgas, auzu spilvu tilta kuoks BW.13637. ar uozuola klūdziņām 32962 ;
3): ein kurzes Stück Holz mit einem Strick zum Zubinden einer Pforte od. eines Tores
Alswig;
4): klũgas Frauenb., (mit ù 2 ) Meselau, die Osterschaukel;
5): auch Alswig; ein ungeschickter, unangenehmer Mensch
AP.; verächtl. Bezeichnung für ein Schaf, das ins Getreide zu gehen pflegt (mit ù 2 ) Mahlup; ‡
6) "dzelzs, kas savienuo ratu stūri ar tapu" AP.; klūgas, die Querstangen bei der Egge, die die Eggenhölzer zusammenhalten
Kokn. n. U. (unter savāri).
Avots: EH I, 624
1) und
2): eine aus Weidenzweigen gewundene (ehemals auch geschmiedete)
stĩpa 2 Siuxt; ņiedru sijas, stiebru klūgas, auzu spilvu tilta kuoks BW.13637. ar uozuola klūdziņām 32962 ;
3): ein kurzes Stück Holz mit einem Strick zum Zubinden einer Pforte od. eines Tores
Alswig;
4): klũgas Frauenb., (mit ù 2 ) Meselau, die Osterschaukel;
5): auch Alswig; ein ungeschickter, unangenehmer Mensch
AP.; verächtl. Bezeichnung für ein Schaf, das ins Getreide zu gehen pflegt (mit ù 2 ) Mahlup; ‡
6) "dzelzs, kas savienuo ratu stūri ar tapu" AP.; klūgas, die Querstangen bei der Egge, die die Eggenhölzer zusammenhalten
Kokn. n. U. (unter savāri).
Avots: EH I, 624
maiseklis
màiseklis, [maĩseklis Bauske, Wandsen, Dond., Salis],
1) ein Wetkzeug zum Mischen, Mengen, ein Rührholz:
pie katras mājas maiseklis piesliets Tr. III, 226;
2) die Mischung
[màisêklis Arrasch], Beimischung, Ingredienz: tipi, kuo mēs varam saukt par īsti latviskiem, bez mazākiem sveša gara maisekliem Apsk. I, 170. sajaukuši... visas gaļas bļuodas vienā draņķī un maiseklī Upīte Medn. laiki;
3) der Hemmer, Storenfried in Glücks Bibel:
kas ar citiem kuopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir maiseklis (jetzt richtiger: kavēklis) visās lietās Spr. Sal. 18, I.
Avots: ME II, 550, 551
1) ein Wetkzeug zum Mischen, Mengen, ein Rührholz:
pie katras mājas maiseklis piesliets Tr. III, 226;
2) die Mischung
[màisêklis Arrasch], Beimischung, Ingredienz: tipi, kuo mēs varam saukt par īsti latviskiem, bez mazākiem sveša gara maisekliem Apsk. I, 170. sajaukuši... visas gaļas bļuodas vienā draņķī un maiseklī Upīte Medn. laiki;
3) der Hemmer, Storenfried in Glücks Bibel:
kas ar citiem kuopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir maiseklis (jetzt richtiger: kavēklis) visās lietās Spr. Sal. 18, I.
Avots: ME II, 550, 551
niedre
niêdre [auch Wolm., PS., C., Schujen, Ruj., Līm., Nigr., Sessw., Fossenberg, Grosdohn, Marzen, Stirniene, Annenhof bei Mar., Schmarden, Ellei, Wirginahlen, Matk., Jürg., Gr. - Essern] (li. nèndre.), niêdra, [niedra Serben, Marzenhof, Plm., Gotthardsberg, Alt - Laizen, Erwahlen, Sackenhausen, Hasau, Kreuzb., Ekau], ņiedra BW. 11059; 15143; 17550, 3, [Lis., N. - Peb., ņiedra Meselau], ņiêdre [Kl., ņiedre Lubn., Bers., Oselshof, Setzen], BW. 4261; 5037; 13234; 28429; [25915], niedrs L., Ruj. n. BW. 26544; BWp. 1217,
1) das Rohr, Schilf (phragmites communis);
kraujas niedre, Uferriedgras (calamgrostis litorea) RKr. II, 68; Vāczemes niedra, spanisches Rohr Mag. XIII, 3, 65. Sprw.: luokās od. šaubīgs kâ niedra. sāpes lai iznīkst kâ purva niedre. es meitiņa kâ niedrīte BW. 10569;
2) niedrs, der Lauf an der Flinte
L.;
3) der Rohrstock, Spazierstock
Stud.: kurpes kājā, niedre ruokā BW. 33636. [Zu ai. nada-h. "Schilfrohr", wenn ai. nad - hier aus nṇd -(?), oder wenn balt. nend - heir (mit Reduplikation) aus nen(e) d - (vgl. zur Reduplikation mir. nenaid "Nessel" vgl. auch Jacobsohn Arier und Ugrofinnen 91).]
Avots: ME II, 749
1) das Rohr, Schilf (phragmites communis);
kraujas niedre, Uferriedgras (calamgrostis litorea) RKr. II, 68; Vāczemes niedra, spanisches Rohr Mag. XIII, 3, 65. Sprw.: luokās od. šaubīgs kâ niedra. sāpes lai iznīkst kâ purva niedre. es meitiņa kâ niedrīte BW. 10569;
2) niedrs, der Lauf an der Flinte
L.;
3) der Rohrstock, Spazierstock
Stud.: kurpes kājā, niedre ruokā BW. 33636. [Zu ai. nada-h. "Schilfrohr", wenn ai. nad - hier aus nṇd -(?), oder wenn balt. nend - heir (mit Reduplikation) aus nen(e) d - (vgl. zur Reduplikation mir. nenaid "Nessel" vgl. auch Jacobsohn Arier und Ugrofinnen 91).]
Avots: ME II, 749
saārdīt
sadragāt
sadragât, tr., zerschmettern, zerstoren: luode sadragājuse mūri LP. V, 387. auka jūrā sadragāja kuģi VI, 862. jūŗa uz reizi sāk trakuot, un kuģi sadragā lupatās IV, 111. sadragāti kauli A. XX, 116. viņš . . . sadragā juodus RKr. VIII, 9. Garšins gāzās nuo trepēm . . . un sadragāts nuomira Konv. 2 1013. mēs neatruodam sadragātu ve̦cuo ideālu Vēr. I, 1444. viņš sadragāja savu spuožuo likteni ebenda 1447. es tīši sadragāju tavu uzticību II, 567. tu sadragā ar paša ruoku savu laimi Puriņš Nauda 43. Refl. -tiês, sich zerschmettern: pie krāces laiva sadragājas MWM.
Avots: ME III, 611, 612
Avots: ME III, 611, 612
sadrumzēt
sadrumzêt, sadrum̂zît 2 Sassm., sadrum̂zinât 2 Dond., tr., zerbrockeln; zerstoren : piparus sadrumza miezerī smalkās druskās Sassm. cvībakus var viegli sadrumzināt Dond. grūti darbi sadrumzēja Luteŗa veselību Dünsb. Bazn. vē̦st. 125. kuo tu runā tādus tracīgus vārdus un māci, kâ sadrumzêt būs mūs! Dünsb. Od. 2, 21.
Avots: ME III, 614
Avots: ME III, 614
sagraut
sagraût 2 Dunika, Wid., sagraut, tr.,
1) niederstürzen,zertrümmern, zerstoren:
zvē̦ri sagŗāva viegluos aizžuoguojumus Vēr. II, 351. baļķi sagrāva . . . kuģa mastus MWM. VI, 455. ģiltenis, kuo sagrauj čupā pirmais vēja grūdiens Sudr. E. ciemus . . . mēs . . . sagrāvām pe̦lnuos A. XXI, 595. krievi, kaŗuodami ar puoļiem, bija vairāk piļu Vidzemē sagrāvuši LP. VI, 212. masa saspiedīs, sagŗaus, iznīcinās visu Vēr. II, 971. tie sagrauj apspiedēju varu ebenda 359. mazpilsuonība sagŗāvusi mūsu sapņus ebenda 1121;
2) = savemt: piedzē̦rušais sagŗâvis 2 pilnu istabu Ahs.
Avots: ME II, 631
1) niederstürzen,zertrümmern, zerstoren:
zvē̦ri sagŗāva viegluos aizžuoguojumus Vēr. II, 351. baļķi sagrāva . . . kuģa mastus MWM. VI, 455. ģiltenis, kuo sagrauj čupā pirmais vēja grūdiens Sudr. E. ciemus . . . mēs . . . sagrāvām pe̦lnuos A. XXI, 595. krievi, kaŗuodami ar puoļiem, bija vairāk piļu Vidzemē sagrāvuši LP. VI, 212. masa saspiedīs, sagŗaus, iznīcinās visu Vēr. II, 971. tie sagrauj apspiedēju varu ebenda 359. mazpilsuonība sagŗāvusi mūsu sapņus ebenda 1121;
2) = savemt: piedzē̦rušais sagŗâvis 2 pilnu istabu Ahs.
Avots: ME II, 631
sagrauzt
sagraûzt, tr., zernagen; zerstoren (auch fig.): peles, ķirmji sagrauž kuoku. slimība, kas sagrauž tavus miesas spē̦kus Rainis. sagrauzt veselību Kundziņš Ve̦cais Stenders 56. jūs . . . dzē̦rāji dzīvi sagrauziet Seifert Chrest. III, 3, 112. ilgas, skumjas . . . mani sagrauztu J. R. V, 107. bē̦dām stipri sagrauzts (geschlagen) vīrs A. v. J. 1896, S. 400. šāds skats sagrauž pa˙visam un nuospiež . . . arī le̦pnākuo sirdi Alm. Meitene nuo sv. 12. drusku jautrāka nekâ ar sagrauztu sirdi atraiknei pienākas Blaum, nuoguris un sagrauzts es staigāju Purap. Urkis sacīja tâ kâ sagrauzts Puriņš Nauda 25. vinš aizgāja sagrauzts pruojām LP. VII, 472. viņš čukstēja sagrauztā balsī Vēr. II, 69. "cik pie mums garlaicīgi!" meitene sagrauztā balsī sacīja MWIVI. IX, 453.
Avots: ME II, 628
Avots: ME II, 628
salaka
traucēt
tràucêt PS., Serbigal, Wolm., traûcêt 2 Orellen, Ruj., Salis, Segew., Widdrisch, traũcêt AP., Arrasch, Bl., Dond., Frauenb., Iw., Jürg., Kand., Līn., Ramelshof, Ruj., Schujen, Siuxt, Stenden, Wandsen, tràucêt 2 Kl., Lös., Nerft, Preili, Prl. u. a., -ẽju,
1) erschüttern
U.; traucēt ābuoļus St. "Äpfel schüttern";
2) tr., schrecken, aufschrecken, scheu machen
U.: traucēt zivis dukurī Gr.-Buschh. irbe svilpa šiliņā, traucē manu kumeliņu BW. 11194;
3) stören
(mit aũ) Gold., Mitau, Salisb.: mieru traucēt Pürs I, 104. netraucē viņu nuo saldas dusas! LP. VII, 399. kas Rūša maiguo miegu traucēja JK. caurs, traucē̦ts miegs A. XI, 724;
4) anspornen:
traucēja ērzeli, lai skrien LP. VI, 267. Refl. -tiês,
1) (mehrfach) aufschrecken
(intr.; von Pferden, Kindern gesagt) Warkl. (mit àu 2 ), St.;
2) sich storen:
viņš neliekas traucēties, er lässt sich nicht storen. viņa ... paēda..., netraucēdamās ne˙nieka par tuo, ka . . . Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 132. - Subst. traucêšana, das Schrecken; das Storen: darba traucēšana; traucẽjums, die Storung; traucê̦tājs, wer (auf)schreckt (tr.); wer stort. Zu traukt.
Avots: ME IV, 223, 224
1) erschüttern
U.; traucēt ābuoļus St. "Äpfel schüttern";
2) tr., schrecken, aufschrecken, scheu machen
U.: traucēt zivis dukurī Gr.-Buschh. irbe svilpa šiliņā, traucē manu kumeliņu BW. 11194;
3) stören
(mit aũ) Gold., Mitau, Salisb.: mieru traucēt Pürs I, 104. netraucē viņu nuo saldas dusas! LP. VII, 399. kas Rūša maiguo miegu traucēja JK. caurs, traucē̦ts miegs A. XI, 724;
4) anspornen:
traucēja ērzeli, lai skrien LP. VI, 267. Refl. -tiês,
1) (mehrfach) aufschrecken
(intr.; von Pferden, Kindern gesagt) Warkl. (mit àu 2 ), St.;
2) sich storen:
viņš neliekas traucēties, er lässt sich nicht storen. viņa ... paēda..., netraucēdamās ne˙nieka par tuo, ka . . . Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 132. - Subst. traucêšana, das Schrecken; das Storen: darba traucēšana; traucẽjums, die Storung; traucê̦tājs, wer (auf)schreckt (tr.); wer stort. Zu traukt.
Avots: ME IV, 223, 224
vacis
I vacis: nom. pl. vači Rosenberger Formenl. 9; vacītis Lems. "pēdējais cālītis"; pirmie šķirenieki (auf Pastoren bezogen) saka: "tu, ze̦mais vaci ("?"), ne˙maz neuzdruošinies par mani ... spriest!" Zeibolts Likt. 53; vgl. dazu auch vači ME. IV, 429.
Avots: EH II, 746
Avots: EH II, 746
vējrati
vẽjrati, Windräder, Windmotoren: nuo skārdas izgatavuoti vējrati. vējratu lietuo-šana Druva I, 767.
Avots: ME IV, 552
Avots: ME IV, 552
zaudēt
zàudêt: ein prs. zaudu (wohl von den Autoren selbst gebildet) bei Janš. Maiga 52, Austriņš Aizsaulē 67, Ezeriņš Siberijas zāle 24; "abbringen, abschaffen; umbringen" Lng.: tiesu nebūs z. daudz lauž[u] ir. nuokaut[i] in zaudē̦t[i].
Avots: EH II, 801
Avots: EH II, 801