Paplašinātā meklēšana

iztrũcinât, tr., erschrecken, in Furcht setzen: zemi iztrūcināt Jes. 2, 19. visi ciemiņi bij ļuoti iztrūcināti Kaudz. M. Refl. - tiês, [iztrūcēties Glück], erschrecken, in Furcht geraten, sich entsetzen: tie iztrūcināsies Jes. 13, 8. viņš iztrūcinājās Apost. 8, 13. [mana dvēsele ir ļuoti iztrūcējusies Hiob 6, 4 sacīja trīsē̦dams un iztrūcē̦damies Apost. 9, 6.] meita redzējuse, ka viņš smejas; viņa iztrūcinājusēs JR. V, 4. tev nav kuo iztrūcināties, juo es zinu, kuo es daru Purap.

Kļūdu labojums:
Hiob 6, 4 = Psalm 6, 4

Avots: ME I, 820

[nùotrūcinât,

1) erschrecken
(tr.): n. bē̦rnu Bauske;

2) = aizlaist 3: n. guovi, pienu Warkl.;

3) (wegnehmend) verringern:
tu man esi sviestu nuotrūcinājis Lautb. Refl. -tiês, erschrecken (intr.) Ruj., Bauske.]

Avots: ME II, 878

[pãrtrūcinât, heftig erschrecken (tr.): šī ziņa viņu pārtrūcināja. Refl. -tiês, heftig erschrecken (intr.) Bauske.]

Avots: ME III, 184

‡ patrūcinât Ruhental, ein wenig erschrecken (tr.).

Avots: EH XIII, 183

satrūcinât,

1): Jēzus ... ir ... nāves saiti satrūce̦nājis Manz. Post. I, 36.

Avots: EH XVI, 458

satrūcināt, tr.,

1) "zerbrechen machen":
grē̦ku saites satrūcināt Für. I (unter trūkt);

2) plötzlich erschrecken
(tr.): satrũcināt bē̦rnu Ermes, Wandsen.

Avots: ME III, 767

trũcinât Karls., fakt. zu trũkt,

1) mangeln lassen, Abbruch tun
Bielenstein LSpr. I, 423 (mit ũ), U.: tu man ne˙nieka trūcinājis, du hast mir nichts entzogen U.;

2) erschrecken
(tr.) L., U., (mit ũ) Bauske, Segewold.

Avots: ME IV, 249

‡ uztrūcinât,

1) aufgehen od. entzweigehen machen
Jürg.: u. auguonu;

2) aufschrecken (tr.)
Zögenhof: u. bē̦rnu nuo miega. Refl. -tiês, sich aufregen: re̦dzē̦dams, kādu uztrūcināšanuos šie viņa vārdi bija muodinājuši Janš. Dzimtene III, 18.

Avots: EH II, 737

iztraucêt, iztraucinât, [iztraukt Wid.], tr., aufscheuchen, aufregen, erschüttern: šis nuotikums bij abus laimīguos iztraucējis Kaudz. M. šī ziņa iztraucēja jaunus ļaudis JK. V, 27. rītā mani iztraucē nuo miega Vēr. I, 1157. kad mana sirds iztraucināta (iztrūcināta), tad tu zini manu ceļu Psaml 142, 4.

Avots: ME I, 820

nebèdîgs, sorglos, [übermütig; herzlos Fest., Stelp.]: nebēdīgs cilvē̦ks. [nebēdīgu muoŗu zemi iztrūcināt Glück Ezechiel 30, 9.]

Avots: ME II, 708