satrūcināt, tr.,

1) "zerbrechen machen":
grē̦ku saites satrūcināt Für. I (unter trūkt);

2) plötzlich erschrecken
(tr.): satrũcināt bē̦rnu Ermes, Wandsen.

Avots: ME III, 767

satrūcinât,

1): Jēzus ... ir ... nāves saiti satrūce̦nājis Manz. Post. I, 36.

Avots: EH XVI, 458