Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trūdēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trūdēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aiztrūdēt

àiztrûdêt, zu modern (faulen) anfangen: aiztrūdējis kuoks.

Avots: EH I, 59


aptrūdēt

aptrûdêt: aptrūdējušu miruoni Janš. Mežv. ļ. I, 58.

Avots: EH I, 122




ietrūdēt

ìetrûdêt, anlaufen, anfangen zu faulen, verwittern, morsch werden: ietrūdējis kouks.

Avots: ME II, 83


iztrūdēt

iztrûdêt, intr., ausfaulen, verwittern, durchfaulen: iztrūdējis uozuoliņš BW. 13041. rudeņa vai pavasaŗa arumus vajaga manīties art ve̦cā mēnesī, juo tad zeme labi iztrūduot Etn. II, 72.

Avots: ME I, 820


notrūdēt

nùotrûdêt, intr., abfaulen: mietam gals nuotrūdējis.

Avots: ME II, 878


pārtrūdēt

pãrtrûdêt, intr., durchfaulen: virve pārtrūdējusi (pušu).

Avots: ME III, 184


patrūdēt

[patrûdêt, eine Weiļe modern od: verwittern: ve̦lē̦nas jau labi patrūdējušas.]

Avots: ME III, 124


pietrūdēt

pìetrũdêt, sich mit Faulendem füllen: aka pietrūdējusi pilna Neuenb.

Avots: ME III, 305


satrūdēt

satrūdêt,

1) intr., auch satrūst Warkl., verfaulen, vermodern:
augi lē̦nām satrūd Akmerluogles 20. sē̦kla iznīks un satrūdēs Vēr. I, 1448. vējš sagrieza satrūdējušās lapas JR. III, 53. kaut tavas miesas nuomirušas nesatrūdē̦tu! LP. VII, 87. satrūdējušus galvas kausus 452. satrūdējis uozuoliņš gul ūdeņa maliņā; tâ satrūda ve̦ci puiši, jaunas meitas gaidīdami BW. 13103. lai sape̦l, lai satrūst (Var.: satrūd) zūrenieku ve̦ci puiši 12727, 9 var.;

2) auch satrūdinât Spr., verfaulen, vermodern lassen, machen:
ai zemīte, trūdaliņa, tu satrūdi (Var.: trūdēji, trūdini) dažu labu; tu satrūdi kuokiem lapas... BW. 27551, 1.

Avots: ME III, 767


trūdēt

I trûdêt,

1): auch Saikava, (mit û 2 ) Orellen, (3. p. prs. trûdē 2 ) Seyershof; tur trūdēja tē̦vs, māmiņa Tdz. 49496. pilna kuģu trūduošiem līķiem Skalbe Raksti IV (1938), 12;

2): (zeme) trūdēs manu augumiņu Tdz. 49520. zeme trūd nesējiņu 38307. Subst. trûdêšana: (lapas) dara zemes trūdešanu BW. 1951 var. Subst. trûdējums: gadās sauss t., kad visi karpeļi satrūd Seyershof.

Avots: EH II, 699


trūdēt

I trûdêt Kl., Lös., Prl., (mit û 2 ) Iw., Līn.,

1) intr., prs. trūdu, modern, verwittern, faulen
U., Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Salis, (mit û ) Wolm.; in Eiter übergehn Biel. n. U.;

2) tr., = trūdināt: ai zemīte trūdulīte, tu trūdēji (Var.: trūdini) dažu labu BW. 27551, 2. - Subst. trûdēšana, das Faulen, Modern, Verwittern: miesa pāries pīšļuos caur trūdēšanu Schwitten; trûdējums, Verfaultes Wid., Siuxt; die Fäulnis Brasche, Spr.: tur sakrājies daudz trûdējumu 2 Siuxt. Zu traûds, s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. I, 755 und 762, Persson BB. XIX, 268; Uhlenbeck got. Wrtb. 153, Būga PФB. LXXV, 151; anders (zu li. trandìs "Holzwurm", aksl. trǫдъ "Zunder" u. a.) Walde 1. c. 736.

Avots: ME IV, 250


trūdēt

*II trūdêt (?), -u, -ẽju, trauern: es paklāju me̦lnu deķi pa kumeļa kājiņām, lai trūd . . . kumeliņš pēc... līgaviņas BW. 15796, 5. trūdit (Var.: trūvējiet, sē̦ruojiet), visi brāleliņi! māsa gāja tautiņās 17937, 1. trūdit, meitiņas! raudit, meitiņas! 24717, 2. Zu li. trūdnas "traurig" (bei Bezzenberger Lit. Stud. 190), trūdės "Klageweiber bei Leichen" resp. zur Wurzel treud- bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 755? Oder dissimiliert aus trūrēt? Zum d aus r vgl. an. d aus r bei Brugmann Grdr. I 2 , 852.

Avots: ME IV, 250

Šķirkļa skaidrojumā (4)

mērcināt

mêrcinât 2 Lemb., freqn. zu mḕrcêt, weichen, tunken Wenden: rasā kājas mērcināju Tdz. 51078. pa[r] ilgu mērcināti lini var satrūdēt Pēt. Av. m. vistu ūdenī, lai nesāk perēt Wenden.

Avots: EH I, 807


sausmaņām

sausmaņām,

1) sàusmaņām Ronneb., Smilt., Trik., sausmaņām U., Druw. n. RKr. XVII, 76, Salisb., saus˙maņām, sausmaņam U., sàusminām 2 Golg., Gr. - Buschhof, Fest., sausminai Wessen, massenhaft U., sehr viel, sehr oft Druw. n. RKr. XVII, 76: tur vēžu sausmaņām Vēr. I, 776. kartupeļu piemizāts sausmaņām Ronneb., Smilt., Trik. pūra lādes sausmaņām piebāztas ar aude̦klu baķiem Alm. tam ir naudas sausminām Fest. tam ir utu galvā sausminām ebenda. bļuoda sausmaņām pilna kartupeļiem Salisb., die Schüssel ist so voll mit Kartoffeln, das man kein Wasser mehr sieht. puôds sausmaņām pilns, übervoll U, pilns saus˙manām Gr. - Sessau. ūdens bija piebē̦rts saus˙maņām (so, dass auf der Oberfläche kein Wasser mehr zu sehen war) A. v. J. 1902, S. 130. ē̦d gaļu sausmaņām (Fleisch ohne Brot, Kartoffeln usw.) Alksnis - Zundulis. sausmaņām kādu kult, mit gesamter Hand jemand prügeln U.; le̦di iet pa upi sausmaņām MWM. X, 243;

2) sàusmanu 2 (Druw. n. RKr. XVII, 76), sausminām (Fest.) pūt, trūdēt..., verfaulen, ohne dabei flüssig zu werden (von Kartoffeln).
Vielleicht Ableitungen von einem n-Stamm *sausman-: *sausmin- "Trockenheit"; die Bed. "sehr viel" könnte sich in Verbindungen wie bļuoda sausmaņām pilna kartupeļiem; tur vēžu sausmaņām entwickelt haben.

Avots: ME III, 776


truknēt

truknêt A.-Schwanb. "trūdēt".

Avots: EH II, 698