I trûdêt Kl., Lös., Prl., (mit û ² ) Iw., Līn.,

1) intr., prs. trūdu, modern, verwittern, faulen
U., Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Salis, (mit û ) Wolm.; in Eiter übergehn Biel. n. U.;

2) tr., = trūdināt: ai zemīte trūdulīte, tu trūdēji (Var.: trūdini) dažu labu BW. 27551, 2. - Subst. trûdēšana, das Faulen, Modern, Verwittern: miesa pāries pīšļuos caur trūdēšanu Schwitten; trûdējums, Verfaultes Wid., Siuxt; die Fäulnis Brasche, Spr.: tur sakrājies daudz trûdējumu ² Siuxt. Zu traûds, s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. I, 755 und 762, Persson BB. XIX, 268; Uhlenbeck got. Wrtb. 153, Būga PФB. LXXV, 151; anders (zu li. trandìs "Holzwurm", aksl. trǫдъ "Zunder" u. a.) Walde 1. c. 736.

Avots: ME IV, 250

I trûdêt,

1): auch Saikava, (mit û ² ) Orellen, (3. p. prs. trûdē ² ) Seyershof; tur trūdēja tē̦vs, māmiņa Tdz. 49496. pilna kuģu trūduošiem līķiem Skalbe Raksti IV (1938), 12;

2): (zeme) trūdēs manu augumiņu Tdz. 49520. zeme trūd nesējiņu 38307. Subst. trûdêšana: (lapas) dara zemes trūdešanu BW. 1951 var. Subst. trûdējums: gadās sauss t., kad visi karpeļi satrūd Seyershof.

Avots: EH II, 699

*II trūdêt (?), -u, -ẽju, trauern: es paklāju me̦lnu deķi pa kumeļa kājiņām, lai trūd . . . kumeliņš pēc... līgaviņas BW. 15796, 5. trūdit (Var.: trūvējiet, sē̦ruojiet), visi brāleliņi! māsa gāja tautiņās 17937, 1. trūdit, meitiņas! raudit, meitiņas! 24717, 2. Zu li. trūdnas "traurig" (bei Bezzenberger Lit. Stud. 190), trūdės "Klageweiber bei Leichen" resp. zur Wurzel treud- bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 755? Oder dissimiliert aus trūrēt? Zum d aus r vgl. an. d aus r bei Brugmann Grdr. I ² , 852.

Avots: ME IV, 250