Paplašinātā meklēšana

I trûda,

1): auch Erlaa, Saikava; "prauli, kūdra" Skaista; smalki sae̦cē̦tā zemē, kuŗa bij kâ t. Jauns. Raksti IV, 51; ‡

2) "eine Pflanzenkrankheit (namentlich an Wurzeln)"
Seyershof (mit û ² ).

Avots: EH II, 699

I trûda AP., (im Walde) vermoderte Blätter, Baumnadeln, Zweige, als Streu fürs Vieh gebraucht; trūdas Spr., Vermodertes, Verwittertes; trûda Adl., AP., Arrasch, Drosth., Gr.-Buschh., Jürg., Schujen, Selsau, Tirs.; Warkl., trûdas KL, Humus; trûda ² Līn., Torf Wessen: trūdas purvs Kaudz. M. 116.

Avots: ME IV, 250

*II trūda od. *trūds "?" : kāzas trūdu (Var.: krūdu, grūdu) padarīja: kāzu dēļ es nuokāvu pe̦lē̦kuo vuceniņu BW. 19469, 3 var. Zu trūdêt II (vgl. das Ersatzwort bē̦du 19469, 1)? Oder t- d- aus k- d-??

Avots: ME IV, 250

trūdainĩte, = trūdaļa 2: ai zemīte trūdainīte (Var.: trūdaļiņa), tu satrūdi dažu labu BW. 27551, 1 var.

Avots: ME IV, 250

trūdaîns, Fäulnis enthaltend, verfault; Humus enthaltend: ja zeme ir bez akmiņiem un trūdaiņa Mzv. m. 34.

Avots: ME IV, 250

trūdaļa,

1) Verfaultes, Verwittertes:
putns sakrāj blāķī nuobirušas lapas, nuokaltušu zāli, sūnas un trūdaļu D.;

2) Demin. trūdaliņa, trūdaļiņa, die modern Machende, die Fäulnis Verursachende (Epitheton der Erde im VL.):
vai zemīte trūdaliņa (Var.: trūdaļiņa), tu trūdini dažu labu: tu trū-dini kuokam saknes, dažu mātes luoluojumu BW. 27551. biedri trūdaliņas klēpī (im Schoss der Erde, d. h: nach dem Tode) satikās Stari II, 703.

Avots: ME IV, 250

trûdaûgs* Druva I, 763, eine Humuspflanze.

Avots: ME IV, 250

rūdaliņa, Epitheton der Erde im VL.: ai zemīt, rūdaliņ! BW. 27550. ai zemīte, rīidalin (Var.: trūdalina), tu parūdi dažu labu: tu parūdi kuokiem lapas, tu māmiņas auklējumu 27551, 1 var. Wohl zu rūdêt.

Avots: ME III, 567

satrūdêt,

1) intr., auch satrūst Warkl., verfaulen, vermodern:
augi lē̦nām satrūd Akmerluogles 20. sē̦kla iznīks un satrūdēs Vēr. I, 1448. vējš sagrieza satrūdējušās lapas JR. III, 53. kaut tavas miesas nuomirušas nesatrūdē̦tu! LP. VII, 87. satrūdējušus galvas kausus 452. satrūdējis uozuoliņš gul ūdeņa maliņā; tâ satrūda ve̦ci puiši, jaunas meitas gaidīdami BW. 13103. lai sape̦l, lai satrūst (Var.: satrūd) zūrenieku ve̦ci puiši 12727, 9 var.;

2) auch satrūdinât Spr., verfaulen, vermodern lassen, machen:
ai zemīte, trūdaliņa, tu satrūdi (Var.: trūdēji, trūdini) dažu labu; tu satrūdi kuokiem lapas... BW. 27551, 1.

Avots: ME III, 767

trûdinât C., Kl., U., Spr., trûdinêt Warkl., fakt., modern lassen, faulen lassen : zeme kaulus trūdina MWM. X, 215. kuo kuokiem lapas dara? zemīt[i] vien trūdināja (Var.: trupināja) BW. 33601. vai zemīte trūdaliņa, tu trūdini dažu labu 27551. linus trūdinēt Warkl.

Avots: ME IV, 250

trûdît, = trûdinât: zeme trūda nesējiņu BW. 27696.

Avots: ME IV, 251

trūdîtiês,

1) trauern, klagen
Ruhental n. DL.;

2) "?": manas ausis trūdas Etn. I, 7 aus einem alten Gesangbuch.

Avots: ME IV, 251

trûds: trūdā (= trūdiem bagātā zemē) lāgā neaug Ramkau. trūda zeme Linden in Kurl. (sonst hier der plur. trûdi!). trūdi vien vē̦de̦rā BW. 2453 var. trūdu gaļa A.-Schwanb. "dziedzeŗi nuokauta luopa iekšās".

Avots: EH II, 699

trûds, gew. der Plur. trûdi, Moder, Verwittertes U.; die irdischen Ūberreste: Sprw. šuodien ve̦se̦ls, rītā trūds JK. II, 587. viss stalts un vare̦ns trūduos krīt Vēr. I, 844. zemde̦gu trūduos izlīda virši MWM. IX, 601. jūsu trūdus zemei nuoduos St. n. Seifert Chrest. II, 25. pie trūda (organisku vielu) pūšanas Mazv. m. 21. trūdu zemes Mzv, m. 66, Moorerde; trūdu sakne, eine verwitterte Wurzel: kuo tu ēdi, nabadziņ? es paēdu trūdu sakņu BW. 31166, 3.

Avots: ME IV, 251

trūdulĩte BW. 27551, 2, = trūdaļa 2.

Avots: ME IV, 251

trūduvĩte BW. 27551 var., = trūdaļa 2.

Avots: ME IV, 251