trūda

I trûda AP., (im Walde) vermoderte Blätter, Baumnadeln, Zweige, als Streu fürs Vieh gebraucht; trūdas Spr., Vermodertes, Verwittertes; trûda Adl., AP., Arrasch, Drosth., Gr.-Buschh., Jürg., Schujen, Selsau, Tirs.; Warkl., trûdas KL, Humus; trûda 2 Līn., Torf Wessen: trūdas purvs Kaudz. M. 116.

Avots: ME IV, 250


trūda

I trûda,

1): auch Erlaa, Saikava; "prauli, kūdra" Skaista; smalki sae̦cē̦tā zemē, kuŗa bij kâ t. Jauns. Raksti IV, 51; ‡

2) "eine Pflanzenkrankheit (namentlich an Wurzeln)"
Seyershof (mit û 2 ).

Avots: EH II, 699


trūda

*II trūda od. *trūds "?" : kāzas trūdu (Var.: krūdu, grūdu) padarīja: kāzu dēļ es nuokāvu pe̦lē̦kuo vuceniņu BW. 19469, 3 var. Zu trūdêt II (vgl. das Ersatzwort bē̦du 19469, 1)? Oder t- d- aus k- d-??

Avots: ME IV, 250