Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tramdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tramdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aiztramdīt

àiztram̃dît, tr., verscheuchen, verjagen: kam manas kaziņas aiztramdīji BW. 2401, 1.

Avots: ME I, 57


aptramdīt

aptramdît,

1) herumjagen um:
suns aptramdīja jē̦rus ap dārzu Bauske;

2) schüttelnd durchsuchen:
puika aptramda ābeli (vai tur nav vēl patveries kāds ābuols).

Avots: EH I, 122


attramdīt

[attram̃dît, tr.,

1) scheuchend hertreiben:
vilku Salisburg, Drostenh., Wandsen, Warkland;

2) wegscheuchen
Ruj.]

Avots: ME I, 205


ietramdīt

ìetramdît, tr., schüchtern, wild machen: zirgu. nuonīkušais, ietramdītais cilvē̦ks Upītis Sieviete 211.]

Avots: ME II, 83


iztramdīt

iztram̃dît ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge (ohne Erfolg) scheuchen, jagen: iztramdījuos, ne˙viena kaķa neredzeju Nötk.

Avots: EH I, 490


iztramdīt

iztram̃dît, tr., aufscheuchen: ūpi nuo tumsas, zvē̦ru nuo migas.

Avots: ME I, 819


notramdīt

nùotramdît,

5): = nùotre̦ñkât 1 (mit am̃) Libau.

Avots: EH II, 101


notramdīt

[nùotramdît,

1) verscheuchen:
suns vistas nuotramdījis nuo pērkļiem Kl. nuotramdīt vistas nuo laktas Wolm.;

2) "nuorāt": n. bē̦rnu Warkl.;

3) "nuoķert": beidzuot se̦sku nuotramdīja Behnen;

4) = nùotraukt 1: n. ābuolus nuo ābeles N.-Peb.;

5) ermüden
(tr.): n. zirgu Bers. Refl. -tiês, hin und her laufend müde werden: kumeļi nuotramdījušies Lautb.]

Avots: ME II, 876


pārtramdīt

[pãrtramdît, hinüberscheuchen: p. guovis pār grāvi.]

Avots: ME III, 184


patramdīt

patram̃dît, tr., ein wenig beunruhigen, jagen, vexieren: gribē̦dams ve̦lnu patramdīt LP. VII, 1188.

Avots: ME III, 123


pietramdīt

pìetramdît,

1) hinzujagen, -treiben:
p. nuošķīrušās aitas pie citām;

2) (eine Menge) herunterschütteln, -rütteln
(piekratīt):p. daudz ābuolu Arrasch;

3) zur Genüge schelten:
kuo tu viņu pietramdīsi? Warkl.

Avots: ME III, 305


satramdīt

satramdît: kučieris saplīkšķina pātagu, satramda zirgus un tad, drusku pabraukājis, nuotura tuos Janš. Līgava I, 15.

Avots: EH XVI, 457


satramdīt

satramdît, tr., in Bewegung seizen Spr.; durchschelten Spr., ängstigen (perfektiv) Dr.; viel tramdît (bis zur Ermüdung od. Aufregung): satram̃dît zirgu, skudru pūli Dunika.

Avots: ME III, 764


tramdīt

tram̃dît: "traucēt" (mit am̂ 2 ) Seyershof; "baidīt" (mit am̃) Strasden: t. (mit àm) guovis augšā, kas diezgan gulējušas AP.

Avots: EH II, 690


uztramdīt

uztramdît,

1) (auf etw.) (hin)aufscheuchen, -jagen:
uztramdīt vistas uz kūtsaugšas, uztramdīt kuo kam virsū;

2) aufscheuchen:
uztramdīt zaķi, uztramdīt kuo nuo miega.

Avots: ME IV, 393

Šķirkļa skaidrojumā (10)

ārstēt

II ā`rstêt 2 Auleja "tramdīt": guovis viena uotra ārstē (jagen elnander, stossen einander mit den Hörnern).

Avots: EH I, 195


dūzenēt

II dūzenēt "?": ve̦cais brālis jaunuo brāli dūzenēt dūzenēja BW. 12458, 1. [Wohl zu dūzenēt I. - In Bers. bedeute dùzenêt 2: pakundzēties par uotru, tramdīt, dauzīt, dukņīt.]

Avots: ME I, 531


gramdīt

gramdît, ["bewegen"(?); fassen und schütteln Ruj. (mit - am̃); "forwährend hin und her jagen"(?) Druw. (vgl. tramdīt); "scharren" Wandsen (mit - am̃ -)]: nejutīšu, ka mani kāds gramdīs Vēr. I, 685. [Refl. gràmdîtiês Drobbusch, = gramstīties: viņš pa tumsu gramdās. Vgl. auch sagramdīt.]

Avots: ME I, 636


izdricelēt

[izdricelêt Nötk., Bauske, Pampeln, izdricinât Windau "izkratīt, iztramdīt": sietu izdricelē, lai milti labāk cauri birst. ceļš bija nelīdze̦ns, - mani ratuos krietni izdricelēja. saimnieks izdricelē kalpus (= krietni viņus izstrādina).]

Avots: ME I, 729


kaņģerēt

kaņ̃ģerêt [C., PS.], -ẽju, tr.,

1) Pferde kurieren:
zirgus C. kaņģerēt ir zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt. tīrīt Lasd.;

2) peitschen,
mijuot zirgus jādelēt, pīckāt, tramdīt Lasd.;

3) lenken:
kaņģerē zirgu prātīgi, lai neiegāžamies grāvī Mar.; grundlos hin und her schickend keine Ruhe geben Ermes, Serbigal;

4) flicken, reparieren:
pulksteni Lasd. Refl. -tiês, sich kurieren U.

Avots: ME II, 157


marūdīt

marūdīt "tramdīt" Rutzau n. Etn. IV, 145. [Wohl durch li. marúdyti "quälen" aus dem Slawischen, s. Bezzenberger Lit. Forsch. 139.]

Avots: ME II, 564


nodukurēties

nùodukurêtiês Frauenb. "nuotramdīties; nemierīgi nuostāvēt (von Pferden)".

Avots: EH II, 41


pievajāt

pìevajât,

1) auf die Dauer, zur Genüge verfolgen:
kuo nu ienaidniekus pievajāsim?

2) = pietramdīt 1: p. aitas pie ganāmpulka Golg.;

3) hinzufegen:
p. salmus pie sienas Kl., Lis., Golg., N.-Peb.

Avots: ME III, 307


tradīt

tramdît Dunika, Iw., Līn., Notk., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit àm 2 ) Kalz., Los., Meiran, Nerft., (mit am̂ 2 ) Ruj., -u, -ĩju, scheuchen, jagen, schūchtern machen, beunruhigen, molestieren U., Ruhtern, Ulpisch; greifen wollen Spiess nach U.; stossen, schlagen: zirgu Dunika. tramdīja kumeliņu BW. 14676, 1. zē̦ni tramdīja vāveri Ruhtern, Ulpisch. ve̦lns ļaudis dažādi tramdījis LP. VII, 479. tramdīt zē̦nus IV, 25. mednieki mani tramda, kur lai slēpjuos? V, 185. man netīk skrīveri atlaist, nedz tramdīt Sadz. viļņi 35. ar ruoku tramdīdams . . . krēsla atzvelteni Seifert Chrest. III, 3, 41. ar kājām tramdījusi Glück Ezech. 25, 6. Refl. -tiês, scheu werden (?): dažam tramdās zirgs MWM. IX, 188. Zu tremt.

Avots: ME IV, 221


tramēt

tramêt, -ēju Sonnaxt "baidīt, tramdīt". Refl. -tiês (s. ME. IV, 221), ‡

2) "būt tramīgs, uzmanīgs" Nötk.

Avots: EH II, 690