Paplašinātā meklēšana

‡ patrausls, ein wenig trausls: p. kuoks, siers Lubn. n. Fil. mat. 28.

Avots: EH XIII, 183

tràusls: auch (mit aû ² ) Ramkau, Seyershof, Wainsel, (mit au) Nötk.

Avots: EH II, 692

tràusls (serb. trȕo, fem. trȕ(h)la, "morsch") PS., Schujen, Wolm., (mit àu ² ) Adl., Adsel, Bers., Fest., Golg., Gr.Buschh., Kl., Ogershof, Prl., Schwanb., Selsau, Sessw., (mit aû) Sunzel, Warkl., (mit aû ² ) AP., Arrasch, Bauske, Gr.Essern, Jürg., Kand., Nigr., Orellen, Salis, Siuxt, Wandsen, Widdrisch, traûšļs ² Stenden, leicht brechend, sprode, zerbrechlich, brockelig U., Kalz., N.-Peb.: sausi skali ir trausli N.-Peb. tev, alksnīti, trausla (Var.: trauša, trusa u. a.) miza BW. 21706 var.; 10809. izkapte ir trausla, die Sense ist sprdde Mag. XIII, 3, 50. ar dze̦lte̦niem, trausliem zariem Konv. ² 860. vājš un trausls trauks MWM. XI, 301. traušļi skalgani Zeltmatis Sark. lilijas 173. sirds trausla kâ izkurtējis rācenis MWM. VI, 224. trausla atbalss (schwaches Echo) atskanēja Druva II, 714. - Subst. tràuslums, die Zerbrechlichkeit, Sprodigkeit U. Nebst traušs. trus(l)s, trust "struppig werden" u. a. zu li. traũšti "brechen (intr.)", traũšiai oder trùšiai "equisetum", slav. trъstь "arundo phragmites", r. труха "zerriebenes Heu", poln. truskać "zerschmettern", klr. потрух "Moder" u. a., sowie vielleicht gr. ϑρύον "Binse", s. Būga PФB. LXXV, 151, Johansson IF. XIV, 320 und Scheftelowitz KZ. LVI, 172.

Avots: ME IV, 226

II drauzs [?], = trausls">trausls BW. 21706 var.

Avots: ME I, 493

‡ lūzīgs Elger Diction. 166 "fragilis"; "trausls">trausls" (mit û ) C., Ermes, Sessw., Trik.

Avots: EH I, 765

‡ patrusins Kalz. n. Fil. mat. 28, = ‡ patrausls: p. kuoks.

Avots: EH XIII, 183

skaļš, Adv. skaļi,

1) helltönend, laut, deutlich hörbar
U.: skaļa balss Karls. od. skaļa rīkle U., eine laute Stimme. skaļi smieties LP. I, 145. bijās skaļi runāt Vēr. I, 1238. kālabad tu tâ skaļi brēc? Dīcm. pas. v. I, 45. skaļa, dze̦dra valuodiņa BW. 9509 var. skaļš vārds, ein laut gesprochenes Wort Ronneb.;

2) klar (von der Luft), den Schall weit tragend
Golg., Arrasch, Salis: ja ir jauks un skaļš laiks, . . . tad uz desmit verstīm apvadē var dzirdēt Janš. Bandavā II, 170. bija jauks, skaļš rudens rīts . . . varēja dzirdēt visu tik skaidri, tik tāļi vis˙apkārt Bārenīte 6. skaļš gaiss Jürg., DL.;

3) genau, deutlich
U.: skaļi runāt, deutlich reden U. avīm ir skaļas (gut hörende) ausis Für. I. skaļi dzirdēt, scharf hören U: - skaļi gulēt, einen leisen Schlaf haben St., U.;

4) skaļš rutks, ein herber, barscher Rettig
U.;

5) spröde
U., Arrasch;

6) leicht spaltbar
U., Golg., Fehteln, Bers., "trausls">trausls" Freizirl, Wallhof: skaļa malka Karls., Lieven-Bersen. ja skalu malka bij laba, skaļa, tad skali plīsa paši nuo sevis Vēr. I, 1453. skaļš kuoks Kokn. n. U., Deg., Ronneb., Erlaa, Arrasch, Nötk. "skaļi" ir zaļi kuoki, kas skalduot neplīst nuo viena gala līdz uotram, bet uz malu, pie kamšķilas pat atlūst: ē̦nā audzis alksnis ir skaļš kâ rācenis Wirginalen. skaļš, līdze̦ns bē̦rzs LA.;

7) skaļi kāļi, Schnittkohl, der nicht holzig, nicht faserig ist;

8) skaļš mežs, ein Wald mit gutem Echo
Lieven-Bersen, Arrasch. - Subst. skaļums,

1) die Lautheit, Deutlichkeit, Helltönigkeit:
tavai balsij par daudz liels skaļums Sassm.,

2) die Leichtspaltigkeit
Kokn. n. U. - In der Bed. 5, 6 (und 4?) nebst li. skalùs "sich leicht spalten lassend" zu šķelt. In der Bed. i, 2 und 8 nebst skalds (vgl. auch skalbs

2) und atskalas zu li. skalìkas "ein fortgesetzt bellender Jagdhund",
apr. scalenix "Vorstehhund", čech. skoliti "belfern", ahd. scellan "schallen", an. sko,ll "Bellen, Lärm" u. a., s. Fick Wrtb. III ⁴ , 959 und Persson BB. XIX, 275 f.

Avots: ME III, 869, 870

šķibs (?) Hofzumherge "= trausls">trausls, leicht brechend (von Pflanzen)".

Avots: ME IV, 38

smaļš, gut, vortrefflich, tüchtig Wid.: sm. puisis LP. IV, 35 (in Frauenb. angeblich: fein, in Luttringen "kräftig", in Deg. - "tüchtig"), dē̦ls ķēniņa pilī ... pieaudzis par smaļu puiku 205. sāk smaļš lietus gāzties V, 4. uznāk smaļš, mīlīgs pē̦rkuoņa lietus 136. smaļa ("laba") pļaušana Ar.; smaļas kāzas Ar.; smaļš spēriens Ar.; smaļš (stark) sitiens Schrunden, Schwarden; smaļš (schnell) skrējiens Wandsen. smaļa (" slaida,veicīga") braukšana Stenden. smaļu (tüchtig Frauenb.) pērienu Janš. Bandavā I, 147. smaļš ("slaiks") kuoks Satingen, Stenden, Rönnen, Ahs., Wahnen (in Deg. dagegen: "skaņš, plīstuošs [so auch in Stenden, Luttringen und Nikrazen], mīksts"; nach Freizira "trausls, gareniski neplīstuošs", besonders auf Kiefern bezogen). - smaļa ("ar slaidiem kuokiem") birze Stenden. smaļš ("slaids, neduobjš") šāviens ne nuo medību bises, bet nuo kara šautenes Stenden. Adv. smaļi "?" : tur augs smaļi R.Kam. 138. uz karalauka gāja smaļi: kur dē̦ls lika, tur šķīda LP. II, 22. Izkapts briesmīgi smaļi ņe̦m V, 340. smaļi (vare̦ni, grossartig) izdzīvuoties Siuxt, Wahnen. smaļi (gründlich, tüchtig) iedzert Jürg. smaļi (energisch) ķerties pie darba Gr. - Buschhof. tumsā kāds smaļi ("slaidi") nuopirdās Stenden. smaļi ("slaidi un veikli") iesist Stenden. - Wenn von einer Bed. "fein" (> "ordentlich, tüchtig, grossartig") auszugehen ist (vgl. smalīt 1), etwa zu smelis: in der von Freiziņ angegebenen Bed. dagegen, wenn dieselbe zuverlässig ist, wohl zu sme̦li, wie auch smaļa malka "harziges Holz" Bers.

Avots: ME III, 953

‡ *smel˜knains > smel˜kne̦ns Seyershof, staubartig, "trausls">trausls": s. sniegs.

Avots: EH II, 535

spraislîgs "?": spraislīgas rakstu zīmes Latv.; "leicht brechend, spröde (trausls)" Grawendahl.

Avots: ME III, 1009

tràusans ² Bērzpils, Fehgen, Lenneb., Lös., Lubn., Mar., N.-Schwanb., Selsau, Vīt., trausans Daudsewas, Heidenfeld, Kl.-Salwen, Lubn., Memelshof, N.-Peb., tràusins ² Kalz., = trausls">trausls: sasalis kuoks ir trausans N.-Peb. trausani žagari ebenda. nuokaltuši, sausi zari ir trausani Lubn. siers, kas vienādi neturas kuopā, ir trausans ebenda. miežu plācenis šuogad stipri trausans Heidenfeld. cirvim trausani zuobi, zaruos cē̦rtuot birzin izbirst Vīt.

Avots: ME IV, 226

traušļa "glē̦vs, viegli laužams kuoks" Alksnis-Zundulis: trausls kâ traušļa.

Avots: ME IV, 227

traušļi (li. traušliai "asiukai" Miežinis) St., Mag. IV, 2, 68, Flusskannenkraut (equisetum). Zu trausls.

Avots: ME IV, 227

traũslîgs Ruj., traûslîgs ² Widdrisch, = trausls">trausls: le̦dus lāste̦ka, kāpuostu kace̦ns, bla,ka gabals ir trausls Widdrisch. nuo trauslīga kuoka netaisa grābekļa zatus Vīt. (fig.) tu esi pārāk trauslīgs un mīksts Daugava I, 443.

Avots: ME IV, 226

tràuss ² Alswig, Gr.-Buschh., Mar., traûss Warkh.,

1) = trausls">trausls U., Bers.; locker Mitau: malka trausa; labi plīst Mar. alksnis ir trauss kuoks ebenda und (mit aû ) Kalz. siens sakaltis trauss, šķtūnī bāžuot sabirst ebenda. trauss le̦dus Bers.;

2) empfindlich :
trausas dabas cilvē̦ks Mar.

Avots: ME IV, 226

traušs (li. traušus "trapus" Miežinis),

1) traûšs ² Amboten, Dond., Dunika, Erwalen, Funkenhof, Gramsden, Iw., Kalleten, Līn., Neuhausen, Nikrazen, Pampeln, Preekuln, Rutzau, Schrunden, Stenden, Wain., traušs U., = trausls">trausls: traušs kâ tē̦rauds Amboten, Nikrazen. tev, alksnīti, trauša miza BW. 21706, tas ir ļuoti traušs, man bail, ka viņš nesalūst Wain. (fig.) tavs spē̦ks nuo tā ļaunuma traušs ir? Dünsb. Par. 79. celt traušas (hinfällige) hipotezes A. v. J. 1896, S. 74;

2) scheu (von Pferden)
U.: traušs zirgs Etn. III, 148.

Avots: ME IV, 227

truse̦ns (unter trusans): "irde̦ns" Weissensee: truse̦na maize; bröcklig Erlaa: t. siers, biezpiens, kuoks; "= trausls" Lubn.

Avots: EH II, 699

trusins Spr., Bers., Festen, Kl., Laud., Marzen, Ogershof, Saikava, Selsau, Warkl., = trasans, trausls">trausls: nenuolauz, dē̦ls, nazīti: tas jau trusins Bers., Laud.

Avots: ME IV, 248

trusle̦ns, mürbe, locker ("ne tik trausls kâ truse̦ns") Vīt.: drupalains sviests ir trusle̦ns.

Avots: ME IV, 248

I truslis,

1) gew. der Plur. trušļi, = trusis I, eine Wasserpflanze (Schachtelhalm?) Assiten, Kurs., Nigr., Siuxt, Stenden, Upesgrīva, Wandsen; Binsen, Schilf Sassm., Stenden;

2) ein aus grobem Gerstenmehl gebackener (brokkeliger) Fladen
Laud.: kamdēļ trusli cepi? varēji cept nuo kviešu miltiem Laud. nuo šīgada kviešiem maize kā truslis ebenda; trusls "eine Art Fastenspeise" Borchow. Zu trausls.

Avots: ME IV, 248

I trusls,

1) faul, vermodert
Erwalen;

2) = trausls">trausls, leicht brechend, spröde, bröcklig U., Alswig; Bauske, Bers., Dunika, Gr.- Buschh., Gr: Würzau, Kurs., Lennew., Lub., Mesoten, Mitau, Nigr., Odsen, Peb., Pernigel, Platohn, Ringen, Römershof, Salis, Schibbenhof, Schujen, Schwitten, Segewold, Sessw., Stenden, Wandsen: sapuvis kuoks ir trusls Romershof. kuoks ar ļuoti trusliem zariem Konv. 1532. tev, elksnīt, trusla miza, tu lūkam nederēji BW. 11521. neizkustini man kāpšļus rāduot..., cik viņi ir trusli! Rainis Visja n. 1. 23. kâ uzsit pa pakulām, galuotnītes tŗusli sašķīst gabaluos Pas. V, 447 (aus Gotthardsberg); "quabbelicht" L.;

3) scheu
Alswig;

4) faul, träge
Nötk.;

5) = truls, stumpf: trusla izkapts Grawendahl;

6) kurz und dick (von Menschen)
Aahof, Selsau;

7) "klein, winzig (von Lebewesen)"
Bauenhof. Zur Bed. 3 vgl. traušs 2 und traušāties.

Avots: ME IV, 248, 249

trust, Praes. trusu (U., Odsen; kann zu trusêt gehoren) od. trûstu ² (Dond.), Praet. trusu,

1) faulen, modern
Dond., Erwahlen, Wandsen: baļķi trūst klajumā Dond. n. FBR. VI, 67;

2) struppig werden (von Haaren der Menschen u. Pferdemähnen
U., auch vom Flachs Druw. n. RKr. XVII, 83 f. [in der Zstz. mit nùo-] Odsen, Vīt.;

3) fett, quabbelig werden
L., U. (in Livl. "unbek.");

4) (liegend) faulenzen
Nötk. Zu trausls.

Avots: ME IV, 249

vāsmîgs,

1): "maigs, trausls" (mit à ² ) Alswig; Adv. vāsmīgi ebenda "uzmanīgi", ‡

3) "ātrs, straujš" (mit à ² ) N.-Laitzen; ‡

4) "?": v. sapins (Traum)
Bērzgale; Adv. vàsmīgi ² ebenda "bailīgi".

Avots: EH II, 765