Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tremt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tremt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
atremt
‡ atremt (li. atrem̃ti) Kur. Nehrung, (mit em̃) Dunika, Kal., Rutzau (auf)stützen: a. žuogu, a. sienas ar kuokiem Kal. atremis galvu ruokā (uz ruokas Dunika) Janš. Mežv. ļ. I, 83; Līgava II, 507. Refl. -tiês: auch Dunika, Kal., OB., Rutzau (mit em̃): ar vienu e̦lkuoni atrēmās uz pliku grīdu Janš. Līgava I, 39.
Avots: EH I, 162
Avots: EH I, 162
atremties
atrem̂ties 2 [li. atsirem̃ti], sich stützen: viņš uz ruoku atrēmies Windau, Schlehk, Kronw.
Avots: ME I, 185
Avots: ME I, 185
tremt
tremt
tremt (li. trémti KZ. LII, 253 "niederschmettern; treiben" LChr. 7,45), -mju, -mu,
1) trampeln, stampfen
Bl. (mit em), U.;
2) wegjagen
L., U. ("scheint in Livl. unbekannt"): es padzīts, iz tēvijas tre̦mts MWM. VI, 89. kazas tremt Druva II, 409. Nebst tramdît, tramjš trimda zu li. sutramìnti "leise anstossen", trimti "vor Frost zittern", gr. τρέμω, lat. tremō "zittere", and. thrimman "hüpfen", got. ƥramstei "Heuschrecke", an. ƥramma "trampeln" u. a., s. Fick KZ. XIX, 262, Walde Wrtb. 2 789, Boisacq Dict. 982, Trautmann Wrtb. 329 f.
Avots: ME IV, 230
1) trampeln, stampfen
Bl. (mit em), U.;
2) wegjagen
L., U. ("scheint in Livl. unbekannt"): es padzīts, iz tēvijas tre̦mts MWM. VI, 89. kazas tremt Druva II, 409. Nebst tramdît, tramjš trimda zu li. sutramìnti "leise anstossen", trimti "vor Frost zittern", gr. τρέμω, lat. tremō "zittere", and. thrimman "hüpfen", got. ƥramstei "Heuschrecke", an. ƥramma "trampeln" u. a., s. Fick KZ. XIX, 262, Walde Wrtb. 2 789, Boisacq Dict. 982, Trautmann Wrtb. 329 f.
Avots: ME IV, 230
Šķirkļa skaidrojumā (9)
tradīt
tramdît Dunika, Iw., Līn., Notk., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit àm 2 ) Kalz., Los., Meiran, Nerft., (mit am̂ 2 ) Ruj., -u, -ĩju, scheuchen, jagen, schūchtern machen, beunruhigen, molestieren U., Ruhtern, Ulpisch; greifen wollen Spiess nach U.; stossen, schlagen: zirgu Dunika. tramdīja kumeliņu BW. 14676, 1. zē̦ni tramdīja vāveri Ruhtern, Ulpisch. ve̦lns ļaudis dažādi tramdījis LP. VII, 479. tramdīt zē̦nus IV, 25. mednieki mani tramda, kur lai slēpjuos? V, 185. man netīk skrīveri atlaist, nedz tramdīt Sadz. viļņi 35. ar ruoku tramdīdams . . . krēsla atzvelteni Seifert Chrest. III, 3, 41. ar kājām tramdījusi Glück Ezech. 25, 6. Refl. -tiês, scheu werden (?): dažam tramdās zirgs MWM. IX, 188. Zu tremt.
Avots: ME IV, 221
Avots: ME IV, 221
tramēties
tramêtiês Drosth., Meiran, Smilt., -ẽjuos, erschrecken (intr.): mūsu zirgi nemē̦dz tramēties nuo auto Vīt. Zu tremt.
Avots: ME IV, 221
Avots: ME IV, 221
treipuļi
treĩpuļi Dond., das Zittern, Beben, der Schauder: man treipuļi izgāja caur kauliem Dond. uznāca treipuļi, un tikkuo nepakritu ebenda. Etwa zu li. trỹpti "mit den Füssen mehrfach heftig treten"? Zur Bed. vgl. etwa tremt.
Avots: ME IV, 228
Avots: ME IV, 228
trenkt
trènkt 2 (li. treñkti "drohnend stossen") Adl., Golg., Gr.-Buschh., Los., Marzen, Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Tirs., Warkl., (mit en̂ 2 ) Arrasch, Bauske, Dunika, Jürg., Siuxt, tre̦ncu, trencu, = triekt, scheuchen, jagen, wegjagen U., Glück: suns trenca zaķi pāri pļavai Dunika. pērkuons trencis ve̦lnu uz Pienavu LP. III, 105. tu trenci tuo pruom JR. V, 12. dē̦lu māti suņi trenca (Var.: trieca, trinca) BW. 23619, 7. tranc (wohl aus tre̦nc mit hochle. ā aus e̦) miedziņu žagaruos! 6766, 5 (aus Lasd.). me̦lnas zuosis, gaigaliņas trence manu kumeliņu Biel. 1946. Refl. -tiês, einander jagen, scheuchen: tur tre̦ncas visi lauka zvē̦ri Hiob 40, 15. - Subst. trencẽjs, der Treiber (bei der Jagd) Spr. Entweder ein Kuronismus resp. Lituanismus, oder aber wegen der weiten Verbreitung mit enk aus enk (zu tremt).
Avots: ME IV, 231
Avots: ME IV, 231
trimda
I trimda,
1) die Angst
U.;
2) das Exilium
U. (in Livl. "nicht gebräuchlich"), Amboten (mit im̃): trimdā likt, des Landes verweisen L., U. viņu izsūtīja trimdā Amboten. trimda ... dzīvuodams Kundziņ Kronv. 88. Zu tremt.
Avots: ME IV, 236
1) die Angst
U.;
2) das Exilium
U. (in Livl. "nicht gebräuchlich"), Amboten (mit im̃): trimdā likt, des Landes verweisen L., U. viņu izsūtīja trimdā Amboten. trimda ... dzīvuodams Kundziņ Kronv. 88. Zu tremt.
Avots: ME IV, 236
trimda
II trimda,
1) Lärm (namentlich mit den Füssen gemacht)
Burtn. und Oppek. n. U., Skandal Odsen;
2) "?": trimdas un dūdas un skaņas Akurater Astras 51. Wenigstens in der Bed. 1 zu tremt.
Avots: ME IV, 236
1) Lärm (namentlich mit den Füssen gemacht)
Burtn. und Oppek. n. U., Skandal Odsen;
2) "?": trimdas un dūdas un skaņas Akurater Astras 51. Wenigstens in der Bed. 1 zu tremt.
Avots: ME IV, 236
trimdināt
trimēt
trimêt Fest., Laud., Lub., Meiran, Wessen, -u, -ẽju, refl. -tiês Drosth., Fest., sich bewegen, in Bewegung geraten : stāv stipri, ne trimēt netrim Wessen. (fig.) par viņu runāja, bet viņš ne trimēt netrimējās (kümmerte sich nicht) Drosth., Fest. vinš ir netrim (= nejūt) Lubn. Zu tremt.
Avots: ME IV, 236
Avots: ME IV, 236