trìekt (li. treñkti "dröhnend stossen"), -cu,

1) stossen, schlagen
Spr.; erschüttern U.; zerstossen, zerquetschen, zerschmettern U.: triec uotram pa galvu Warkl. triecuot naba zila palikuse RKr. VI, 501;

2) (weg)jagen, scheuchen
U.: gans triec luopus Drosth., Orellen, PS., Wolm., Vīt. triec vilku mežā! Nigr.;

3) beeilen, beschleunigen
Wid.;

4) säend (aufs Geratewohl) werfen:
trieca ... rudzus negŗāvē̦tā plē̦sumā Janš. Dzimtene ² 11, 16;

5) trinken:
nu triec iekšā (trink aus)! Golg.;

6) viel sprechen
U., plaudern, sich unterhalten Wessen: ar puišiem netrieciet! puišiem viltus valuodiņas BW. 10665, 4 var. trieksi kambarī savu gudruo triecamuo MWM. X, 418. kuo niekus trieci!

7) singen (gew. von Vogelstimmen):
lakstīgala triec Niedra Zemn. dēls 58. cīrulis triec Warkl. gani triec ebenda. Laimduota nedzirdēja, kuo putniņi trieca Kurbads;

8) kārtis tr., Karten spielen:
triekuši kārtis uz naudu LP. VII, 36. Refl. -tiês,

1) schlagen
(intr.), sich stossen, quetschen, zerschlagen U.: dažs zars triecas viņa sejā Jaun. mežk. 98. kaut saule drupās triektuos Vēr. II, 964. reizi viņuos tuomēr spuožais zibins trieksies Vēr. I, 1096. pēc paēšanas ātri nuovāc galdu, lai ... nesadauzītu kuo triecuoties RKr. XIX, 142 (aus N:-Bartau);

2) miteinander plaudern
U., disputieren Kawall n. U.: triekdamās un runādamās Janš. viņš triecās ar tuo, līdz tas savu zirģeli nuojūdza U. b. 104, 9. - Subst. trìekšana,

1) das Stossen, Schlagen; der Schlag
Spr.;

2) das Jagen, Scheuchen;

3) das Plaudern, Sprechen:
saimnieks ar citiem kungiem bija lielā triekšanā Etn. IV, 55;

4) das Singen;
trìekšanās,

1) das gegenseitige Stossen, Schlagen, das Sichschlagen;

2) das Plaudem; die Diskussion:
izceļas panāksniekiem ar vārtniekiem ... triekšanās RKr. XIX, 149 (aus N.-Bartau); trìekums, der Schlag, Stoss, die Erschütterung, die Beschädigung Wid.; trìecẽjs,

1) wer schlägt, stösst;

2) wer jagt, scheucht;

3) wer plaudert, spricht;

4) wer singt.
Nebst trlcêi trùoksnis n. a (vgl. auch trenkt und trinkt) zu li. trankùs "holperig", trinkis "Anstoss", trinkti "(behaartes) waschen", apr. acc. s. pertrincktan "verstockt", got. ƥreihan, ae. ƥringan, ahd. drangōn "drängen", lat. truncus (wenn mit un aus on ) "verstümmelt; Baumstamm ohne Aste", av. gen. pl. ϑraxtanąm (wenn mit ax aus ṇk) "der zusammengedrasngten", sowie vielleicht air. tréicim "weiche, verlasse" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 758 f., Trantmann Wrtb. 328 f., Reichelt KZ. XXXIX, 59 und 79 f.

Avots: ME IV, 243

trìekt,

1): dziļi triektās (tief bewegte)
krūtis mūžam sē̦ruo Fausts (1936) 69. stāvu triekts caur zaudējumu grūtu Blaum. Raksti X ⁴ (1938), 73. trieca (schleuderte) akmeni ubagam mugurā Janš. Dzimtene V, 484. kāds nedievs tuos trieca (nötigte) mūs nuolaupīt? 369; haschen ("strauji ķeri") Seyershof (mit iê ² ): jaudā tik t. (scil.: kuodes) ar ruoku pa virsu;

2): auch (mit iê ² ) Seyershof;

3): es triecu ² ("daru, strādājü) visu, kas man gadās Seyershof;

6): auch (mit ìe ² ) Sonnaxt; sich lebhaft unterhalten
(mit ìe ² ) Kaltenbr.; laut sprechen (mit iê ² ) Seyershof, Siuxt. Refl. tiês,

1): "sich aus seiner Lage verrucken"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; pret pili viļņi triecas Fausts (1936) 174;

2): cits triêcās ² (sprach)
pretī, ka tâ nē̦suot Frauenb. valuodas, kuŗas ... ar tē̦vu triecas (gesprochen werden, fliessen) tik labi un viegli A. Brigadere Sk. v. 34; ‡

3) einander jagen:
gaiļi triêcas ² viens uotru Seyershof; ‡

4) eilen:
viņi triêcas ² pruom uz Valmieru Seyershof. Subst. trìekšana, ‡

5) Hast, Eile:
ar tādu triêkšanu ² man bij jāiet pretī uz ceļa Seyershof.

Avots: EH II, 697