Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trenkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trenkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

aiztrenkāt

‡ àiztre̦ñkât Nitau, Salis u. a., wiederholt oder mehrere wegjagen, verscheuchen: suņi aiztre̦nkājuši zaķus.

Avots: EH I, 59

ietrenkāt

[ìetre̦nkât,

1) wiederholt od. viele hineinjagen, - treiben:
ej nu, ietre̦nkā aitas laidarā! Salis;

2) wiederholt jagend scheu machen:
ietre̦nkātas aitas Bauske.]

Avots: ME II, 83

iztrenkāt

iztre̦ñkât, freqn., iztrènkt (li. ištreñkti), auseinanderjagen, vertreiben Ronneb.: izklīdis ganāms pulks, kuo lauvas ir iztre̦nkājuši Jer. 50, 17; Hiob 37, 11. tumsā pa sienu pienāca nuo mājas iztre̦nktais suns Latv.

Avots: ME I, 820

notrenkāt

nùotre̦ñkât, freqn., nùotrènkt [li. nutreñkti "abstossen"], tr.,

1) abjagen:
savas apkārtnes apdauzītie, nuotre̦nkātie ve̦rgi A. XX, 946. gluži putās zirgu bij nuotrencis Tirzm.;

2) herunter-, wegjagen:
vistas nuo lauka;

3) abmagern:
adiņi zemi nuotre̦nkā Lind., Nerft n. U.

Avots: ME II, 877

pārtrenkāt

[pãrtre̦ñkât,

1) hinüberjagen:
suns pārtre̦nkājis luopus pār ruobežu;

2) übermässig abjagen:
suns pārtre̦nkājis guovi.]

Avots: ME III, 184

patrenkāt

patre̦ñkât, wiederholt ein wenig treiben: guovis; tr., freqn. zu patrènkt, ein wenig, eine Strecke treiben, jagen: zē̦ns, avis uz mājas pusi patrencis, aizgāja LP. VII, 30.

Avots: ME III, 124

pietrenkāt

pìetrẽ̦nkât, freqn. zu pietrenkt,

1) (mehrfach) zu-, dazu-, hinzutreiben;

2) (mehrfach) treibend anfüllen.

Avots: ME III, 305

trenkāt

tre̦ñkât: auch Orellen, Seyershof, Siuxt. ‡ Subst. tre̦ñkâtājs, wer hin und her jagt; pie vistām bijis t. (ein Iltis) Seyershof.

Avots: EH II, 693

trenkāt

tre̦ñkât AP., Dunika, Iw., Līn., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit è̦n 2 ) Los., Prl., -ãju, freqn. zu trènkt, hin und her jagen, scheuchen U., Glück, Nigr.: suns tre̦nkāja zaķi Dunika. puišeļi tre̦nkā teļus pa dārzu Nigr. viņa dze̦nāja un tre̦nkāja mani pa ielām R. Sk. II, 109. tas jau nu būs vai jātre̦nkā, sagt man von jem., der viel isst Etn. II, 109. Refl. -tiês, einander hin und her jagen, scheuchen: putniņš putnu tre̦nkājās (Var.: dze̦nājās) BW. 11160 var.; 29484; 34678, 3. guvernante līdz ar abām meitenēm dze̦nājās un tre̦nkājās pa visiem kambariem Liev. Brez. un Hav. 99.

Avots: ME IV, 230, 231

uztrenkāt

uztre̦nkât,

1) wiederholt hinaufjagen, hin und her jagend hinaufscheuchen:
uztre̦nkāt aitas kalnā;

2) jagend aufscheuchen:
uztre̦nkāt guluošus luopus.

Avots: ME IV, 393