tre̦ñkât AP., Dunika, Iw., Līn., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit è̦n ² ) Los., Prl., -ãju, freqn. zu trènkt, hin und her jagen, scheuchen U., Glück, Nigr.: suns tre̦nkāja zaķi Dunika. puišeļi tre̦nkā teļus pa dārzu Nigr. viņa dze̦nāja un tre̦nkāja mani pa ielām R. Sk. II, 109. tas jau nu būs vai jātre̦nkā, sagt man von jem., der viel isst Etn. II, 109. Refl. -tiês, einander hin und her jagen, scheuchen: putniņš putnu tre̦nkājās (Var.: dze̦nājās) BW. 11160 var.; 29484; 34678, 3. guvernante līdz ar abām meitenēm dze̦nājās un tre̦nkājās pa visiem kambariem Liev. Brez. un Hav. 99.

Avots: ME IV, 230, 231

tre̦ñkât: auch Orellen, Seyershof, Siuxt. ‡ Subst. tre̦ñkâtājs, wer hin und her jagt; pie vistām bijis t. (ein Iltis) Seyershof.

Avots: EH II, 693