Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tresēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tresēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aptresēt

[aptresêt, Schlechtes über jem. reden: ka mēs mūsu tuvāku ne... apme̦luojam nedz aptreessam LLD. II, 10].

Avots: ME I, 131


iztresēt

‡ *iztresêt (oder *iztrest?), aussprechen: neiztrešames vārdes Ev.

Avots: EH I, 491


pietresēt

pìetresêt, mit leerem Gerede, Geklatsch erfüllen: tā mātīte visu pagastu pietresējusi Tirs.

Avots: ME III, 305


satresēt

satresêt: nuocirsts kuoks, kam nenuoņe̦m mizu, ilgi stāvẽ̦dams, satresē Kurs.

Avots: EH XVI, 457



tresēt

I tresêt, -u od. -ẽju, -ẽju, modern Essem n. U., Assiten, Dunika, Gramsden, Kalleten, Kurs., Nikrazen, Ringen, Rutzau: kuoks tresē Dunika, Ringen, Rutzau. ar tuo lietus laiku rāceņi sākuši tresēt Kurs. Nebst li. trèšti "trocken faulen" zu trass.

Avots: ME IV, 231


tresēt

II tresêt,

1): vgl. dazu Augstkalns RKr. XX, 133 f. und Zēvers IMM. 1932 I, 143 f.;

2): "mācīt" Frauenb.

Avots: EH II, 693


tresēt

II tresêt, -u od. -ẽju, -ẽju,

1) sprechen
Enchiridion; Vnd. Psalmen 39; Konv. 2 2196; schwatzen, räsonnieren L., Depkin und Lems. n. U., Meiran, Sessw., Tirs.: sievietes ilgu laiku tresēja Tirs.;

2) Vorschriften machen, kommandieren, belehren
Autz, Salis, Smilt.; schelten Pe̦nkule: viņi mani par daudz tresē, man beurteilt mich zu streng Salis n. U., man belehrt mich zu viel Autz. In der Bed. 1 vielleicht zu li. treškùtis "Plaperer", treškė´ti "prasseln", poln, troskot "Krachen" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 329); hierher auch apr. tresde, an. ƥrǫstr "Drossel"? In der Bed. 2 durch d. dressieren beeinflusst resp. (mit liv. t- für d-) daraus entlehnt?

Avots: ME IV, 231, 232


tresēt

III tresêt: auf tresêt II 2 beruhend?

Avots: EH II, 693


tresēt

III tresêt, hin und her jagen Schibbenhof: guovis. Vgl. tre̦sa.

Avots: ME IV, 232


tresēt

IV tresêt: auch Frauenb.

Avots: EH II, 693


tresēt

IV tresêt, schlagen, prügeln Bauske, Nötk. Zu li. sutrešinti "entzwei schlagen" (bei Bezenberger Lit. Forsch. 190) und ahd. drescan "dreschen" ?

Avots: ME IV, 231