iztrikšināties
‡ iztrikšinâtiês, geitend, sparsam mit etw. umgehend auskommen: trikšinājuos cik varēdama...; duomāju, iztrikšināšuos... līdz ziemassvē̦tkiem, bet (sc.: sāls) izgāja ātrāk Janš. Mežv. ļ. I, 266.
Avots: EH I, 491
Avots: EH I, 491
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'trikšināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'trikšināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
trikšināt
trikšināt
trikšinât, trikšķinât, klappern, schlagen, hacken; schlagen (von der Nachtigall gesagt) Etn. II, 51; Mag. XX, 3, 207, A.-Laitzen (trikšinât), Vīt. (trikšķinât); zwitschern Mar. (trikšinât): gans gāja gar riķu žuogu trikšinādams (zog mit einem Holz die Zaunspricken entlang, so dass ein klappernder Laut entstand) Dunika. kuo, dzenīti, trikšināji? BW. 16746, 1 var. vāverīte trikšķināja ar meitām maltuvē 2353. kur, pūcīt, trikšķināsi ar tiem skalu vāģīšiem? 2506. lakstīgala trikš(ķ)ina. putni mežā trikšina Mar. n. RKr. XV, 141. pieniņš dzied, šķīstums ve̦lk, putraimiņi trikšināja BW. 2949.
Avots: ME IV, 235
Avots: ME IV, 235
trikšināties
trikšinâtiês, sparsam (mit etwas) umgehen, geizen: nebija vairs maizes. trikšinājās un spiedās cauri kā kurš varēja Janš. Dzimtene 2 II, 16. es gan trikšinājuos . . . ņe̦mdama
Avots: ME IV, 235
Avots: ME IV, 235