Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trinkšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trinkšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

satrinkšēt

satriñkšêt, erklingen: stīgas aizkartas satrinkšēja Dunika.

Avots: ME III, 765

strinkšēt

striñkšêt: auch Allend., AP., Wainsel; plīstuot strinkšēja ... stikli Austriņš Raksti V, 22.

Avots: EH II, 588

strinkšēt

strinkšêt C., Ermes, Zögenhof, strinkšêt Golg., strinkšêt U., strinkšķêt Siuxt, Behnen, strinkšķêt Selsau, Saikava, strinkšķêt U., strinkstêt, -u, - ẽju, schallnachahmendes Verbum, bezeichnend den Ton einer straff angezogenen Schnur od. Saite U., das Klingen der Violinsaiten beim Stimmen U., das Stimmen selbst U.; klirren; das pizzicato auf der Violine machen U.: stīgas strtnkš Celm. ze̦lta stīga kuoklē strinkst Juris Brasa 402. strinkš makšķere kâ stīga 108. aukliņa gandrīz strinkšēja viļņiem piesituoties, tik stipri viņa bij sastiepta Valdis Stabur. b. 62. strinkš zāģi JR. IV, 84. izkapts strinkšēšana Zalktis II, 135.

Avots: ME IV, 1090

trinkšēt

trinkšêt U., trinkšķêt Bergm. n. Mag. IV, 2, 151, -u, -ẽju, klingen, hell tonen, klirren: zuobini trinkš MWM. VII, 448. sāk trinkšķēt jaunas stīgas Vēr. II, 1011. tur dzirdēja nažus un dakšiņas trinkšķam Kr. Barona atmiņas 38.

Avots: ME IV, 237, 238

Šķirkļa skaidrojumā (1)

strinkšķināt

strinkšinât, strinkšķinât,

1) fakt. zu strinkš(ķ)êt, klingen machen (von Saiten):
kuokli strinkšķināt A. v. J. 1899, S. 14. dzejnieki strinkšķina savu kuokļu stīgas Zalktis I, 153;

2) strinkšināt Wid., freqn. zu strinkšēt, klingen, klirren.

Avots: ME IV, 1090