trinkšêt U., trinkšķêt Bergm. n. Mag. IV, 2, 151, -u, -ẽju, klingen, hell tonen, klirren: zuobini trinkš MWM. VII, 448. sāk trinkšķēt jaunas stīgas Vēr. II, 1011. tur dzirdēja nažus un dakšiņas trinkšķam Kr. Barona atmiņas 38.

Avots: ME IV, 237, 238

trinkšêt: auch (mit iñ) Dunika.

Avots: EH II, 695