Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'trinks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'trinks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
trinks
trinks, eine lautmalende Interj. Vēr. II, 1200: trinks ... tri˙rinks ... nuoskanēja nakts klusumā A. XX, 134.
Avots: ME IV, 237
Avots: ME IV, 237
Šķirkļa skaidrojumā (4)
dzērums
dzê̦rums,
1) das Getrunkene, was getrunken ist:
atstāsim kumeliņu par ē̦dumu, dzē̦rumiņu Ltd. 2164;
2) der Rausch:
izgulēt dzē̦rumu, dziedāju vienu dziedājumu vakarējā dzē̦rumā BW. 985. dzē̦ruma kaite, die Trinksucht.
Avots: ME I, 548
1) das Getrunkene, was getrunken ist:
atstāsim kumeliņu par ē̦dumu, dzē̦rumiņu Ltd. 2164;
2) der Rausch:
izgulēt dzē̦rumu, dziedāju vienu dziedājumu vakarējā dzē̦rumā BW. 985. dzē̦ruma kaite, die Trinksucht.
Avots: ME I, 548
dzīres
dzìres: auch N.-Wohlfahrt; Sing. dzīre, die Zeche Stender Deutsch-lett. Wrtb.: kādu dzīri (Var.: dzīru, guodu; kādas dzīres) mēs dzeram BW. 28824, 2 var. ar dzīri mieluot, eine Zeche geben Stender Deutsch-lett. Wrtb. dzīres nauda, was man in der Zeche verzehrt ebenda. dzīru nams, das Zechhaus ebenda. dzīru istaba, die Trinkstube ebenda.
Avots: EH I, 361
Avots: EH I, 361
strinkšēt
strinkšêt C., Ermes, Zögenhof, strinkšêt Golg., strinkšêt U., strinkšķêt Siuxt, Behnen, strinkšķêt Selsau, Saikava, strinkšķêt U., trinkst%C3%AAt">strinkstêt, -u, - ẽju, schallnachahmendes Verbum, bezeichnend den Ton einer straff angezogenen Schnur od. Saite U., das Klingen der Violinsaiten beim Stimmen U., das Stimmen selbst U.; klirren; das pizzicato auf der Violine machen U.: stīgas strtnkš Celm. ze̦lta stīga kuoklē strinkst Juris Brasa 402. strinkš makšķere kâ stīga 108. aukliņa gandrīz strinkšēja viļņiem piesituoties, tik stipri viņa bij sastiepta Valdis Stabur. b. 62. strinkš zāģi JR. IV, 84. izkapts strinkšēšana Zalktis II, 135.
Avots: ME IV, 1090
Avots: ME IV, 1090
uzsaukt
uzsàukt,
1) zurufen
U.: brālis uzsaucis saviem zvē̦riem LP. IV, 54. u. kam bargā balsā; wiederholt und energisch zurufen: šis sauc uz˙saukdams, lai ve̦lkuot atpakaļ LP. VI, 581 (ähnlich 404, 514, 828);
2) ausbringen (einen Trinkspruch):
u. kam augstas laimes;
3) heraufrufen:
u. kuo pie sevis augšā; u. puišus nuo miega. vecis varuot uzsaukt garus Pas. lāpīt. 93;
4) aufrufen, nennen:
bez jau agrāk uzsauktiem vēl minam A. Melnalksnis Mazsal. 38;
5) (Verlobte) aufbieten (in der Kirche)
L., U.: dzirdēj[u] savu augumiņu baznīcā uzsaucuot BW. 15885. mācītājs jaunuo pāri trīs svētdienas uzsauca baznīcā BW. III, 1, S. 42. Kārlis jau šuodien uzsaukts A. v. J. 1897, I, 37. Refl. -tiês,
1) sich (als Verlobte) aufbieten lassen:
vajadzēja "uzsaukties" baznīcā BW. III, 1, S. 90. likuši uzsaukties, sie haben sich aufbieten lassen;
2) einander (einen Trinkspruch) ausbringen:
uzsaukušies cits citam augstas laimes.
Avots: ME IV, 375
1) zurufen
U.: brālis uzsaucis saviem zvē̦riem LP. IV, 54. u. kam bargā balsā; wiederholt und energisch zurufen: šis sauc uz˙saukdams, lai ve̦lkuot atpakaļ LP. VI, 581 (ähnlich 404, 514, 828);
2) ausbringen (einen Trinkspruch):
u. kam augstas laimes;
3) heraufrufen:
u. kuo pie sevis augšā; u. puišus nuo miega. vecis varuot uzsaukt garus Pas. lāpīt. 93;
4) aufrufen, nennen:
bez jau agrāk uzsauktiem vēl minam A. Melnalksnis Mazsal. 38;
5) (Verlobte) aufbieten (in der Kirche)
L., U.: dzirdēj[u] savu augumiņu baznīcā uzsaucuot BW. 15885. mācītājs jaunuo pāri trīs svētdienas uzsauca baznīcā BW. III, 1, S. 42. Kārlis jau šuodien uzsaukts A. v. J. 1897, I, 37. Refl. -tiês,
1) sich (als Verlobte) aufbieten lassen:
vajadzēja "uzsaukties" baznīcā BW. III, 1, S. 90. likuši uzsaukties, sie haben sich aufbieten lassen;
2) einander (einen Trinkspruch) ausbringen:
uzsaukušies cits citam augstas laimes.
Avots: ME IV, 375