trinks, eine lautmalende Interj. Vēr. II, 1200: trinks ... tri˙rinks ... nuoskanēja nakts klusumā A. XX, 134.

Avots: ME IV, 237

‡ triñks Seyershof "triks": Mārtiņuos taisīja vìsādus trinkus.

Avots: EH II, 695