Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'truš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'truš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

atrušināt

atrušinât, ‡

2) losscharren:
a. (vaļā) kartupeļus.

Avots: EH I, 163

atrušināt

atrušinât, tr., wegscharren: zemi LP. IV, 83; pe̦lnus, smiltis.

Avots: ME I, 187

patrušāties

‡ patrušâtiês "?": saimnieks neē̦rti patrušājās Jaun. Ziņas 1938, № 17. viesis neē̦rti patrušājās sēdeklī Sārts Daugava 1939, S. 305.

Avots: EH XIII, 183

truš

truš! Interjektion, Zuruf an ein Kaninchen od. Eichhörnchen U.

Avots: ME IV, 249

truša

truša, die Sau Grünh.

Avots: ME IV, 249

trušāties

trušâtiês, unruhig (mit Armen und Beinen um sich werfend) schlafen (von Kindem gesagt) Laud., Odensee, Stockm. Zu traust(iês)?

Avots: ME IV, 249

Trušiens

‡ Trušiens Plw. I, 54, Name eines Waldes.

Avots: EH II, 699

trušināties

trušinâtiês, = trušîtiês: es gribēju ... aizmigt, bet nevarēju. arī Aija ilgāk trušinājās nekā citiem vakariem Jauns. III, 89.

Avots: ME IV, 249

trušīties

trušîtiês, nicht einschlafen könnend, sich hin und her wenden Festen.

Avots: ME IV, 249

trušls

trušls Ahs., trušļs, = trusls: trušls tē̦rauds ātri lũst Ahs. tev, alksnīti, trušļa (Var.: trusla, trausa u. a.) miza BW. 21706, 1 var.

Avots: ME IV, 249

trušļuks

‡ trušļuks Sonnaxt "neliels truslis" (II ?).

Avots: EH II, 699

trušņāties

‡ trušņâtiês "?": viņi gulēja un dzirdēja, ka puisē̦ns sāk t. (= trušāties ?) Jauns. J. un v. 340.

Avots: EH II, 699

Šķirkļa skaidrojumā (14)

gudrs

gudrs: nach H. Pedersen Archiv Orientálni V, 178 f. zu heth. kutruš "Zeuge".

Avots: EH I, 416

rušu

rušu, in der Verbindung mit trušu "?": tu, alksnīti, trušu rušu [?], nuo tev[is] lūku nedabūšu BW. 10810, 1.

Avots: ME III, 565

stirbuļi

‡ stir̃buļi Stenden "e̦ze̦ra trušļi".

Avots: EH II, 580

sudzīgs

‡ sudzīgs N.-Laitzen, kinderreich: sieviete, kam daudz bē̦rnu, ir sudzīga; truši ir sudzīgi; sich leicht fortpflanzend: kārkli ir sudzīgi: iebāž rīkstīti mitrās smiltīs, - tūlīt aug. Zu suga II.

Avots: EH II, 600

trusis

I trusis: truši Suhrs "me̦ldri".

Avots: EH II, 699

trusis

I trusis (li. trùšis "Schachtelhalm" bei Bezzenberger Lit. Forsch 1 90) Kur. Nehrung n. RKr. XI, 104, Dond., Neu.-Dsirren, Plur: truši (li. trùšiai "Rohr") U., Mag. III, l, 93; RKr. II, 72, Binsen, Schilf (juncus); truši Setzen n. Etn. I, 32, Schachtelhalm (equisetum); trusis "Wacholder" Zaļmuiža Zu tràusls.

Avots: ME IV, 248

trusis

II trusis,

1): trušam kamzuoļ[i] ... nuodega BW. 2312, 7; ‡

3) trusītis AP. "cūku suga".

Avots: EH II, 699

trusis

II trusis,

1) trusis Glück, U., Adsel, Bauske, Dond., Gr.-Buschh., Ligat, Nigr., Peb., Segewold, Widdrisch, truse Glück, truše U., truš Manz. Lettus, Demin. trušiņš U., verächtl. trusē̦ns Dr., AP., das Kaninchen;

2) der Hase
Warkl. Wohl - nebst li. trùšis "Kaninchen" (Belege bei Niedermann Tiž. II, 443) aus wruss. resp. poln. truś "Kaninchen". Vgl. auch estn. truśś dass.

Avots: ME IV, 248

trusli

‡ trusli, = trušļi (gewisse Pflanzen): kŗāvām slapjuo grīsli un truslus ... virsū Janš. Dzimtene III, 401.

Avots: EH II, 699

truslis

I truslis,

1) gew. der Plur. trušļi, = trusis I, eine Wasserpflanze (Schachtelhalm?) Assiten, Kurs., Nigr., Siuxt, Stenden, Upesgrīva, Wandsen; Binsen, Schilf Sassm., Stenden;

2) ein aus grobem Gerstenmehl gebackener (brokkeliger) Fladen
Laud.: kamdēļ trusli cepi? varēji cept nuo kviešu miltiem Laud. nuo šīgada kviešiem maize kā truslis ebenda; trusls "eine Art Fastenspeise" Borchow. Zu trausls.

Avots: ME IV, 248

viest

I viest (li. veĩsti "durch Fortpflanzen sich vermehren machen"), -šu, -su, aufziehen, erziehen (mit ìe 2 ) Lubn., Saikava; entstehen lassen; verbreiten, (ver)mehren Bewershof, Kl., Meiran, Sessw., (mit ìẽ ) Gr.-Buschh.: viest trušus ir izdevīgi Saikava. tādu luopu sugu de̦r viêst 2 Nigr. rudzi vieš (= rieš) krūmus Gr.-Buschh. kuoks vieš ce̦ru Nötk. zemes krūtis... ziedus un skuoslas un kukaiņus vieš U. b. 85, 72. mēness vieš lē̦nu gaismu Sessw. visas (sc.: zvaigznes) gaismu vieš Poruk. Refl. -tiês, sich einfinden L.; fruchtbar sein, gedeihen, sich mehren U., Bewershof, Warkl., (mit ìe ) C., Trik., (mit ìe 2 ) Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Heidenfeld, Kl., Kr., Lubn., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkh., (mit iẽ ) AP., Arrasch: lai viešas (BW. 1326, 9 var. dafür eine III p. prt. vietēs!) man telītes kā liepiņas krūmiņā BW. 16455. lai guotiņas tâ viesās kâ vistiņa uoliņās 28931. vairāk viešas... nezâles A. XX, 138. vītuola, zem kura... kalves viesās un lubstāji Austrinš Nopūtas vējā 91. še bites labi viešas, gedeihen wohl L., U. lai avis labi viestuos Janš. Bandavā II, 25. miers un... laime viešas dvēselē Pūrs I, 29. baigas viesās krūtīs 111. siltie stari viešas... ļaužu sirdīs Rainis Ave sol 21. ē̦nas viešas un aug Zalktis I, 97. viešas tumsa Sessw. gaismai viešuoties A. XX, 643. Nebst váisla zu vãisius "Frucht", vìsti "sich fortpflanzen", an. vīsir, norw. vise "Keim" u. a. (s. Persson Beitr. 3221 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 242), sowie (nach Jokl WuS. XII, 67) zu alb. vesh "Traube", visharák "fruchtbar".

Avots: ME IV, 670

vistiņa

vistiņa,

1) vistiņa Dr., Karls., gew. Plur. vistiņas, die untersten Strohbünde beim Decken des Strohdachs U., AP., Arrasch, C., Erlaa, Ermes, Golg., Grünh., Iw., Jürg., Kand., KatrE., KL, PS., Schwanb., Sessw., Wessen, Zvirgzdine, vistiņi Warkh., Zvirgzdine: jumta augšas mala ir nuolikta ar ... trušu vistiņām RKr. Xl, 104. vistiņas nuorindā nuo vienas vietas gar jumta apušku AP. vis˙pirms nuoliek vienu ailu mazu gaŗkūlu salmu kūlīšu vistiņu Konv. 1 763;

2) vistiņas, auf dem Felde aufgestellte Kornbünde
Nerft n. U., N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 168, Kaltenbrunn, Oknist;

3) vistiņas "kārtiņas, līkstiņas" Wessen. In der Bed. I nach Persson Beirr. 321 zu vîstît; eher aber in allen Bedd. Deminutiv zu vista.

Avots: ME IV, 627