Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trunēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trunēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aiztrunēt

‡ àiztrunêt,

1) zu modern (zu faulen) anfangen:
aiztrunējis kuoks;

2) faulend hingelangen
Oknist: man kājas kauls trunēja, trunēja, kamē̦r aiztrunēja da ceļam (bis zum Knie).

Avots: EH I, 59

ietrunēt

ìetrunêt [Ruj., Warkh.], intr., anlaufen, morsch werden, anfangen zu verwittern, zu faulen: grīda, siêna ietrunējusi. dzīvuojamai ē̦kai bija apakšējie baļķi drusku ietrunējuši.

Avots: ME II, 83

iztrunēt

iztrunêt, ausfaulen, verwittern: iztrunējuši prauli; iztrunējušas paviļas.

Avots: ME I, 820

notrunēt

nùotrunêt, intr., abmodern, abfaulen: lai mēle tev nuotrun! [nuotrunējis kuoks Erlaa.]

Avots: ME II, 878

patrunēt

[patrunêt, ein wenig modern: patrunējis kuoks.]

Avots: ME III, 124

pietrunēt

pìetrunêt,

1) modernd sich anhäufen:
zem grīdas pietrunējuši trūdi Warkl.;

2) "anfaulen
(intr.)": sē̦tas miets pietrunējis N.-Peb.

Avots: ME III, 305

satrunēt

satrunêt Naud., Drosth., Dond., intr., verfaulen, vermodern, mürbe, morsch werden: kuoks ātri satrun un sabirst Konv. 2 769, Golg. ve̦cu, satrunējušu mājas pakši Etn. II, 95. pa satrunējušuo krustu drumstalām Vēr. II, 29. satrunējusi skaida MWM. satrunējis dzelzs šķirstiņš LP. I, 179. pakulas nuo ilgas stāvēšanas satrun Dond. (fig.) sabiedrības kārtība ir satrunējusi, izvirtusi Vēr. II, 585.

Avots: ME III, 766

trunēt

trunêt,

1): auch Oknist; tanī rudenī kartupeļi trunē Lttic. 647;

2): pūces trunēja kā biedēkļi kailuos kuoka žubumos Skalbe Raksti IV (1938), 77.

Avots: EH II, 698

trunēt

trunêt (li. trunė´ti "faulen"),

1) verwittern, modern, faul werden (von Bäumen)
Kremon n. U., Adsel, A.Laitzen, Arrasch, Bauske, Bers., Gr.Buschh., Jürg., Kand., Ligat, Saikava, Segewold, Selg., Selsau, Sessw., Wandsen, Warkl., Wessen, Vīt., -u, -ẽju: baļķi bij jau labi trunējuši Stāsti Kraukju kr. 95;

2) "schlummem":
pūce uz zara trun Kokn. Zu li. tráunyti "reiben", trùnioties "sich reiban", r. трунъ "тряпка" (s. Büga PФB. LXXV,150), le. traûds (s. dies), gr. τρῦμα "Loch" u. a.; s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 730 f. und 755.

Avots: ME IV, 247

Šķirkļa skaidrojumā (2)

drunēt

drunêt, -ēju Spr., verwittern, modern, trocken faulen: tad lai puva, lai drunēja VL. Vgl. drinēt, trunēt, [sowie li. drunu "faule"].

Avots: ME I, 504