pārtrupt‡ pãrtrupt, durchfaulen Gr.-Buschh.: pārtrupušas saknes. kad ve̦lē̦nas pārtrup, tad var tās vest uz lauka.Avots: EH XIII, 214
satruptsatrupt: zeme jāaŗ ve̦cā mēnesī, tad tā ātrāk un labāk satrūp Lttic. 1009 (aus Ramkau). smiltis ... satrūp un sadilst Pēt. Av. III, 293.Avots: EH XVI, 457
satruptsatrupt, = satrupêt: satrupis kuoks Salis, Ermes, Wandsen; satrupis kartupelis Lis.Avots: ME III, 766
struptI strupt, strupstu, strupu, intr., kurz, gestutzt (strups) werden Lis., Golg., Bers., Lubn., Borchow, Warkl.: vistai spārni jau strupst Warkl. gali sāka strupt Golg.Avots: ME IV, 1096
trupttrupt,1) faulen, modern Holmhof (bei Jakobstadt), Laud., Nötk., Römershof, Stolben;2) = drupt, zerbröckeln (intr.) Dunika, Gramsden, Meiran, Rutzau, Serben.Avots: ME IV, 248
truptrupāmtruptrupām, in kleinen Abteilungen, truppweise : grūdās un dūrās truptrupām Dünsb. Par. 111.Avots: ME IV, 248
aptrupētaptrupêt, auch aptrupt, intr., ringsum anfaulen: aptrupējis bē̦rzs A. XVIII, 193.Avots: ME I, 131
sastrupinātsastrupinât, kürzer und stumpfer machen: s. makšķeres kātu Siuxt, Saikava; s. mietu C. sastrupt,Avots: ME III, 749
strupsII strups! trupt">strupt! Interjektion: dē̦lu māte strupkājīte strups! (Var.: strupt!) ietēca istabā BW. 23615 var.Avots: ME IV, 1096