Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tuģi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tuģi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

stuģis

stuģis,

1): der Rest eines Astes am Baumstamm
Stenden; der penis ebenda;

2): auch Kaugurciems.

Avots: EH II, 593


stuģis

stuģis,

1) "ein kleiner Knürpel"
L., wer ader was zu klein ist (z. B. ein gestutzter Pferdeschweif) St.; ein in Baumstumpf N. - Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378; ein Messerstumpf U., (naža st.) V.;

2) eine Stütze, womit man ein ans Ufer gezogenes Boot aufstützt Angern nach
Bezzenberger Lett. Di. - Stud. 176, Nogallen, Wid.;

3) ein Roggenhaufen (auf dem Felde)
Salis;

4) jem. mit einem kurzen Rock
Nigr.; "īss, kratīgs apģē̦rba gabals" Nigr.: kur šī ar tādu stuģīti var patikt! Janš. Bandavā I, 70;

5) ein Pferd, das beim Reiten stark schüttelt
Nigr.;

6) (f. -e), ein Hinkender, steif Gehender
Fest.: kur nu tu, stuģe, varēsi aizstuģīt! Fest. kusti nu, stuģi, ātrāk! ebenda; "kas stuģē 1"Ar.;

7) ein Faulpelz
Fest. Wohl - mit Ausnahme der Bed. 2 - von stugs II abgeleitet; zur Bed. 2 s. stugs I.

Avots: ME III, 1101


tuģi

tuģi, tu (du) + Fragepartikel -ģi: tuģi tad viens esi tik svešs? Manz. Post. , 405. Aus li. tu-gi.

Avots: ME IV, 254

Šķirkļa skaidrojumā (6)

stuģēt

I stuģêt, stampfend, steif, langsam vorwärts kommen Ar.; zu stuģis 6.

Avots: ME III, 1101


stuģēt

II stuģêt, -ẽju, (ein Boot mit einem stuģis

2) stützen
Nogallen.

Avots: ME III, 1101


stuģīt

stuģît, steif, hinkend gehen Fest.: uz kurieni tu nu stuģīsi? Fest, es ar savu slimuo kāju sāku stuģīt un aizstuģīju gan ebenda. Zu stuģis 6.

Avots: ME III, 1101


stugs

I stugs, eine dreibeinige Stütze zum Aufstützen eines an den Strand gezogenen Bootes Popen n. Bielenstein Holzb. 617 (vgl. die Abb. ebenda). Wohl nebst stuģis 2 aus estn. tugi "Stütze", s. Thomsen Beröringer 279.

Avots: ME III, 1101


stugs

II stugs, kurz (?): brālītim stugi (Var.: īsi) svārki mugurā, tie bij labi žuogu lēkt BW. 20511 var. Vgl. studzulms und stuģis; daneben mit k li. stukas "kurz, gestutzt".

Avots: ME III, 1101