stuģît, steif, hinkend gehen Fest.: uz kurieni tu nu stuģīsi? Fest, es ar savu slimuo kāju sāku stuģīt un aizstuģīju gan ebenda. Zu stuģis 6.

Avots: ME III, 1101

stuģît: auch Lemb. ‡ Refl. -ties Kurmene "tūļīgi, neveikli, neražīgi rīkuoties kādā darbā".

Avots: EH II, 593