Paplašinātā meklēšana

tukte Bielenstein Holzb. 608, Domopol, Laud., Meiran, tukta Domopol, Kokn., Lubn., Meiran, Stockm., Warkl., tukts, -s Spr., ein krumm gewachsenes Knieholz im Innern des Bootes; Plur. tukti, das Bootsgerippe Stockm. n. Etn. II, 17: par tuktēm sauc nuo dēļiem taisītām laivām tuos luokus jeb ribas, pie kuŗām ir pienagluoti visi laivas dēļi Laud. uoša kuoka laivu daru, ze̦lta tuktes tuktē̦dams BW. 30684, 3. sākdams izliet starp tuktīm sakrājušuos ūdeni Stari I, 41. Vgl. etwa li. tukta "дверной крюк" bei Miežinis.

Avots: ME IV, 258

tukteris, s. tukturis.

Avots: ME IV, 258

tukta,

1) s. tukte;

2) "runga ve̦zuma kraušanai; ratu runga, vagālis" Wessen.

Avots: ME IV, 258

‡ tuktapakša A. Upītis Sm. lapa 203, der Raum unter der tukte.

Avots: EH II, 701

tuktêt "?": uoša kuoka laivu daru, ze̦lta tuktes tuktē̦dams BW. 30684, 3.

Avots: ME IV, 258

tukts, s. tukte.

Avots: ME IV, 258

tukturis Geistershof, Laud., N.-Peb., tukteris">tukteris N.-Peb., der Trichter: eļļu lampā vai pudelē ielej ar mazu tukturīti N.-Peb. paņem nu tukteri! laidīsim alu mucās ebenda.

Avots: ME IV, 258