tukte

tukte Bielenstein Holzb. 608, Domopol, Laud., Meiran, tukta Domopol, Kokn., Lubn., Meiran, Stockm., Warkl., tukts, -s Spr., ein krumm gewachsenes Knieholz im Innern des Bootes; Plur. tukti, das Bootsgerippe Stockm. n. Etn. II, 17: par tuktēm sauc nuo dēļiem taisītām laivām tuos luokus jeb ribas, pie kuŗām ir pienagluoti visi laivas dēļi Laud. uoša kuoka laivu daru, ze̦lta tuktes tuktē̦dams BW. 30684, 3. sākdams izliet starp tuktīm sakrājušuos ūdeni Stari I, 41. Vgl. etwa li. tukta "дверной крюк" bei Miežinis.

Avots: ME IV, 258